Atgriešanās Kurzemē. Lielā epizode. (1/2)
10 attēli • 1 video • 10. jūn 2020 14:36
Atgriežamies iemīļotajā Kurzemē, lai aizmuktu tālu prom no pilsētām un cilvēkiem, ļautu jūras vējiem izvēdināt mūsu prātus no dumjām domām, ķert sauli un pozitīvus iespaidus. Nāc līdzi!
Slēgto dabas taku dēļ izlīdzējāmies ar nejauši atrasto vietējo apskates objektu, kas mums bija pa ceļam uz naktsmājām – Mazirbes evaņģēliski luterisko baznīcu.
Lūk, interesants fakts par šo 1868. gadā celto svētv...VairākAtgriežamies iemīļotajā Kurzemē, lai aizmuktu tālu prom no pilsētām un cilvēkiem, ļautu jūras vējiem izvēdināt mūsu prātus no dumjām domām, ķert sauli un pozitīvus iespaidus. Nāc līdzi!
Slēgto dabas taku dēļ izlīdzējāmies ar nejauši atrasto vietējo apskates objektu, kas mums bija pa ceļam uz naktsmājām – Mazirbes evaņģēliski luterisko baznīcu.
Lūk, interesants fakts par šo 1868. gadā celto svētvietu. Pirms tika uzbūvēta Kolkas bāka, 36 metrus augstais baznīcas tornis veselus 13 gadus kalpoja kā starptautisko kuģu dienas orientieris Irbes jūras šaurumā.
Netālu no baznīcas atrodas viduslaiku un pagājušā gadsimta sākuma kapsēta. Tajā atrodas ar teikām un spoku stāstiem apvīta vieta – sens ar akmeņiem apkrauts kaps – it kā vienīgā Latvijā zināmā vilkača kapa vieta. Vai tas bija īsts vilkacis? Vai varbūt kāds par tādu nodēvēts?Ilgāku laiku meklējam mītisko vietu, līdz pūliņi attaisnojās.
Kāds video bloga skatītājs atstāja šādu komentāru:
“Nabaga Mazirbes mācītājs tika pasludināts par Vilkaci savu iedzimto vizuālo anomāliju (spicas ausis šauras acis) dēļ. “Pasludināts” gan nebūs īstais apzīmējums, drīzāk aprunāts, notenkots tik tālu, ka pat hronikās tika ierakstīts.“
Kapos atrodas arī milzīga priede ar nesaprotamiem caurumiem. Izrādās, ka šis ir valsts nozīmes dižkoks 3,17 m apkārtmērā, kura stumbrā kāds neapdomīgs viesstrādnieks padomju laikā ar motorzāģi izzāģējis kokā dori, lai tiktu pie bišu medus.
Nedaudz pārsaluši dodamies uz sporta un atpūtas kompleksu “Vējciems”, kurā esam rezervējuši jaukas naktsmājas ar kamīnu. Kad ierodamies, mājiņa ir patīkami silti izkurināta.
Kaut gan laikapstākļi nelutina, tomēr pirms vakariņu gatavošanas nolemjam aiziet un pieskarties Baltijas jūrai. Vējš gan mūs plosa neganti, bet tukšā piekraste uzlabo garstāvokli – pludmale ir gleznaini skaista. Lai ceļš gar jūru būtu vēl interesantāks, spārdam līdzi paņemto futbola bumbu. Ko iesaku darīt visiem, kam piejūras pastaigas liekas gana garlaicīga nodarbe – ir daudz jautrāk!
Pastaiga galā, galva no visiem tarakāniem labi izvēdināta, varam ķerties pie vakariņām. Dienu iepriekš jau biju iemarinējis cūkgaļas šašliku, jo zināju, ka pie katra namiņa ir pieejami grilli, kuros var ērti cept un šmorēt (paķer tikai līdzi ogles). Pie Lielupes iepriekš nopirkām arī vienu no mūsu iecienītākajiem našķiem – lakšus jeb savvaļas ķiplokus. Tas ir ļoti rets našķis, jo tos mežā plūkt ir aizliegts – sargiet dabu!
Šašliks izdodas lielisks! Mans gatavošanas noslēpums slēpjas laika uzņešanā starp iesmu grozīšanas. 10 minūtes no vienas puses, 10 minūtes no otras puses un pa 3 minūtēm katram sāniņam. Protams adoptējoties, ņemot vērā šašlika izmērus un ogļu karstumu. Lakši ar cūķi ir lieliska kombinācija, ja nav lakšu var izlīdzēties ar svaigiem lociņiem. Ja apetīte milzīga tad vajag paķert klāt lavašu, tupat uz grilla to apgrauzdēt un būs pa pirmo!
Līdz ko izpaliek ikvakara filmu vai TV skatīšanas, kā vietā mums ir omulīgs kamīns, tā vakars izvēršās sarunās un pļāpās par visu ko vien sirds kāro. Nebēdā, rīt dosimies tālāk! Priekšā vēl interesanti apskates objekti Kurzemē, kā, piemēram, Zlēku muižas kompleksa drupas – būs interesanti.