Par šo profilu

14.gs sākumā ap 1320. gadu Livonijas ordeņa mestrs Gerhards fon Jocke uzcēla Ērģemes pili. Tā kalpoja kā spēcīgs cietoksnis Livonijas ordeņvalsts austrumu robežu aizsardzībai un kā Livonijas ordeņa mestra priekšpils Cēsu pilij. Pils gāja bojā Lielā Ziemeļu kara laikā (1700.- 1721.) pēc Omuļu jeb Hummeļu kaujas 1702. gada 5. jūlijā, kad pili uzspridzināja zviedru karavīri. Leģenda vēsta, ka zviedru karavīri pilī paslēpuši armijas kasi.
Livonijas ordeņa pilsdrupas – Ir valsts nozīmes vēstures un arheoloģijas piemineklis. Ērģemes ordeņa pils pirmo reizi rakstos minēta 1323.gada maijā. Pils celta no vietējiem laukakmeņiem, ķieģeļiem un kaļķu javas. Pils ārējais mūris veido regulāru četrstūri (tā ir tā sauktā konventa tipa pils) ar diviem lieliem nocietinājuma torņiem. Pilij apkārt bija grāvji, kas pildīti ar ūdeni. Priekšpili ar centrālo daļu saistīja paceļamais tilts. Ērģemes pils bija ordeņpils mestra apgabalā, Cēsu komturejas palīgpils. Mestri pili izmantoja kā noliktavu, atbalsta punktu un naktsmītni. 15. gs. pils esot krietni parbūvēta. 1575. g. Ērģemi ieņem Livonijas hercogs Magnuss, kurš 1578. gadā pili atdod poļiem. 1621. Ērģemi iekaro Zviedrijas karalis Gustavs Adolfs un 1625. g. to izlēņo ģenerālmajoram de la Barrem, kura dzimtai pils pieder līdz 1795. g. 1658. g. pili atkal ieņem poļi. 1670. g. Ērģemes pilī izceļa ugunsgrēks, un nav ziņu, ka pils pēc tam tiktu apdzīvota. 1702.g.5.jūlijā Livonijas kara laikā pili izspridzināja, un tagad te skatāmas pilsdrupas ar līdz 2 m augstām aizsargsienām un torņa apjomiem divu stāvu augstumā. Līdz 1853. g. pilī bija pagasta labības magazīna. 1986. g. pilsdrupās veica konservēšanas darbus, kuri ta arī netika pabeigti, līdz ar to pilsdrupas pamazām iet bojā. Vasaras periodā pilsdrupu estrādē notiek kultūras pasākumi.