Visvaldis Dūms
(1892-1940)
Latvijas armijas pulkvedis.
Dzimis Vietalvas pagastā.
Izglītība:
Jēkabmiesta tirdzniecības skola.
Belostokas komercskola
Rīgas Politehniskais institūts, ķīmiķis.
Pēterburgas Konstantīna artilērijas skola.
No 1916.gada vasaras dienējis Krievijas impērijas armijā 4. Sibīrijas artilērijas brigādē, bet no 1918.gada janvāra bijis 101.vieglās artilērijas parka komandieris. Vācijas armijai ieņemot Latvijas teritoriju, 1918.gada februārī kritis vācu gūstā. Jau aprīlī viņš no gūsta izbēga un atgriezās savā daļā un atvaļinājies. Strādājis artilērijas noliktavās. 1918.gada decembrī ieskaitīts 2.latviešu padomju aviācijas nodaļā un apguvis lidotāja novērotāja profesiju. 1919.gada 26. maijā pie Naukšēniem pārbēdzis pāri frontes līnijai un iestājies Latvijas Pagaidu bruņotajos spēkos. Šeit virsleitnantam V. Dūmam uzticēja komandēt 2. Cēsu bateriju, kuru vēlāk ieskaitīja Latvijas armijas Vidzemes artilērijas pulkā. V. Dūms, piedalījās gan Cēsu kaujās 1919.gada jūnijā, gan kaujās pret Bermonta armiju 1919.gada rudenī. Oktobrī un novembrī, kad frontes līnija bija apstājusies pašā Rīgas vidū – Daugavas malā, virsleitnants Dūms bieži uzturējās artilērijas uguns novērošanas punktā Pēterbaznīcas tornī.
Pēc kara beigām V. Dūms sasniedza pulkveža dienesta pakāpi un vēlāk komandēja Zemgales un Latgales artilērijas pulkus, kā arī bija pasniedzējs Augstākajā Kara skolā.
Par dalību Cēsu kaujās un varonību kaujās pret Bermonta armiju viņam pēc Atbrīvošanas kara beigām piešķīra III šķiras Lāčplēša Kara ordeni
Fotoalbums
Dienasgrāmata
Novērošanas punkts pie Pētera gaiļa
11. oktobra rīts ausa samērā mierīgi. Tā kā Daugavas malā vairāk nekā nevarēja redzēt, kā tikai otru krastu, un pie tam arī nepietiekošā garumā, devu rīkojumu izbūvēt telefona līniju pa priekšu līdz vecajai Ģertrūdes baznīcai un pēc tam līdz Pētera baznīcai. 12. oktobrī līnijas būve bija nobeigta un 2. Cēsu baterijas (tagad Vidzemes artilērijas pulka 2. baterijas) novērošanas punktu pārnesu pie Pētera gaiļa.
Tornī pavadītais mēnesis bija stipri bagāts dažādiem piedzīvojumiem.
Tornī pavadītais mēnesis bija stipri bagāts dažādiem piedzīvojumiem. No sākuma bermontieši mums lika mieru. Bet tad mums kaimiņos ievilkās igauņu bruņotā vilciena novērotāji un tie savā pārgalvībā visādi centās ienaidniekam parādīt, ka tornis ir „apdzīvots”. Zināms, bermontieši to bija ievērojuši un sāka mūs sveicināt, šaujot no lielgabaliem ar izdevīgo tiešo tēmēšanu. Tā pēc vienas tādas „kārtējās” torņa apšaudīšanas pie mums ieradās ugunsdzēsēji, jo esot aizdedzies torņa augšējais stāvs. Tomēr noskaidrojās, ka ugunsdzēsējus maldinājuši no otrās galerijas lēni izplūstošie bermontiešu granātu sprādzienu dūmi.
