Svētdienas rīts, 19. X 1919. g.

Tagad tāds pamiers pilsētā, lai gan vakar arī krita reti ienaidnieka šāvieni. Šodien, izņemot I., kurš savā štābā, esam visi mājā. Dzīvoklis iekurināts, un tā tad jūtamies tīri omulīgi. Briesmas tuvumā, bet acumirklī tās nav tik asas. Vāci stāv, kur stāvējuši, pār valda nelaimīgo Pārdaugavu. Igauņi nekust no vietas, kamēr viņiem nav parakstītās visas prasības. Sabiedrotie ieņēmuši atkal nogaidošu pozīciju un neko noteiktu neuzsāk pret, Vāciju. Lielinieku stāvoklis pavisam sašķobījies. Deņikins jau pie Orlas, tā tad netālu no Maskavas. Judeničs jau ieņēmis ziemeļos Gatčinu, Krasnoje Selo. Pēterpils kuru katru dienu var krist. Un tad krievu reakcija, vācu monarhistu un kapitālistu pabalstīta, ir uzvarējusi. Tad sabiedrotiem būs jāpiemērojas šai jaunajai politiskai konjunktūrai, un viņu simpātijas pret nomaļu un Baltijas valstīm nebūs vairs spējīgas šīs valstis pasargāt no reakcijas plūdiem. Viņu valdības bij priekš aktīvas intervencijas Krievijā, bet tautas to noliedza, un tagad neskatās, kā norisinās Krievijas traģēdija. Viņas rupji kļūdas tā darīdamas. Jo neiejaucoties Krievijas lietā, neatpestot nabaga ,nomocīto krievu tautu no lielinieku varmācības un terora jūga, viņas paildzina pasaules karu, nemieru un padara permanentu revolūciju. Viņas domā, `ka ar krievu reakcionāriem, Kolčaku, Deņikinu, kurus viņi pabalsta ar ieročiem un pārtiku, viņi galu galā sapratīsies un salīgs. Bet viņi maldās. Kolčaks un Deņikins tagad labāk saprotas jau ar Vāciju un nepiedos sabiedrotiem viņu „simpatizēšanu” nomales valstīm. Krievu reakcionāriem ģenerāļiem ieejot triumfa gājienā Krievijas galvas pilsētās un tur svinot uzvaras asiņainās orģijas, kādu laiku atsvabinātie mocekļi uzelpodami uzgavilēs, bet tikai uz laiku. Tad pret šiem valdniekiem sacelsies demokrātija, un tad būs atkal jukas, dumpji. Nomaļu valstis arī nerimsies, nepadosies bez cīņas krievu reakcijai viņas kundzībā. Nemaz nav paredzams, kā izveidosies kārtība Eiropā, visā pasaulē. Anglijai lielas rūpes pašas mājās un Indijā, kur viss gatavs revolūcijai, un kura konspirē ar krievu lieliniekiem. Japāna, kuru katru brīdi gatava griezt ragus pret, Ameriku un Angliju, sniedzot roku Vācijai un Krievijai. Tā varētu rasties jauna koalīcija, kura bīstami apdraudētu atkal pasaules mieru. Jauni kari, nemieri un revolūcijas blāzmojas pie pasaules apvāršņa. Ja pasaule pie visiem šiem upuriem tiktu pie laimīgākas, taisnīgākas dzīves kārtības, tad necilvēcīgās mokas un ciešanas nebūtu bijušas veltīgas.

Mēs, latvieši, esam visu kara laiku asiņojuši un tagad gluži bezspēcīgi palikuši.

Mūsu pašu zemes politika atstāj daudz ko vēlēties, un es stipri jūtu līdz mūsu kreisajam sociālistu spārnam, tagadējam (Cielēnam u.c.) ne lieliniekiem Lai Dievs pasargā, lielinieki ir un paliek sociālisma izvirtība. Bet galvenais ir mūsu faktiskais fiziskais nespēks. Mēs, latvieši, esam visu kara laiku asiņojuši un tagad gluži bezspēcīgi palikuši. Ko līdz visa diplomātija, politisko partiju programmas un tautiskie centieni, kad nav spēka un varas izvest tos cauri.

Personīgā dzīvē grūti ap sirdi. Par F. nekā nezinu, bet, domājams, viņš turpat vien Parīzē nīkst. Ja tik nu līdzekļu trūkuma dēļ pavisam nenonīkst un neaiziet bojā. Ceļa naudas atpakaļ braucienam caur Angliju arī vairs nav. Es arī tagad bezdarba, Bermonta uzbrukums izjauca manu darbu ārlietu ministrijā. Tagad viss atkal šausmīgi dārgs, neko nevar dabūt, laucinieki neieved, viss jāpērk par spekulatīvām cenām. Nauda iet uz beigām.