BOIKOTS

2. Vēlēšanu kārtība noteikta tāda, ka kampaņai nepieciešama liela nauda, bet tautai lielas naudas nav. Tāpēc pamanāmu kampaņu var atļauties tikai tie, kas tautu aplaupījuši vai arī ieinteresēti ārvalstu grupējumi, kas savu darbību reģistrējuši Latvijā. Kopš kura laika demokrātija ir pērkama?

3. Arvien nav izmeklēta slepenībā notikusī Parex bankas pārņemšana, zviedru banku afēra un slepenībā slēgtās vienošanās ar SVF. Bet runa ir par ļoti lielu naudu, kas nolaupīta tautai vai aizņemta uz slepenībā turētiem noteikumiem. Tieši šī nauda tagad var tikt izmantota, lai uzpirktu partijas un viņu kandidātus. Tāds stāvoklis nav savienojams ar demokrātiju. Kā var balsot par partijām un politiķiem, ja mēs nezinām, kādas afēras tie veikuši pēdējos gados un ko tie apsolījuši ārvalstu kreditoriem?

4. Latvijā nav neviena politiski neitrāla sabiedriskā masu informācijas līdzekļa, jo arī Latvijas sabiedriskais radio un televīzija tiek turēta līdzekļu badā, tāpēc nonākusi atkarībā no reklāmas devējiem un citām ieinteresētām aģentūrām, kas pērk un monopolizē raidlaikus. Pārējie informācijas kanāli pieder pārsvarā ārzemniekiem vai ārzonās reģistrētiem anonīmiem īpašniekiem. Tādos apstākļos nevar nodrošināt līdzsvarotu un godīgu informāciju. Masu mēdiju nosliece ieņemt konkrētiem finansētājiem labvēlīgu pozīciju vērojama jau ilgus gadus, kas paver iespēju neierobežotām sabiedriskās domas un apziņas manipulācijām.

5. Liela Latvijas sabiedrības daļa ir nospiesta tādā nabadzībā, ka nespēj pasūtīt laikrakstus vai izmantot citus informācijas kanālus, lai tajos sameklētu viņiem interesējošo informāciju.

6. Liela un aktīvākā Latvijas sabiedrības daļa ir vispār atrauta no procesiem dzimtenē, jo ir caur ekonomiskiem spaidiem spiesta dzīvot un strādāt ārvalstīs.

7. Nesamērīgi liela Latvijā palikušo pilsoņu daļa (vairāk nekā 90 000) ir iekārtota darbā kā ierēdņi valsts pārvaldē, tāpēc ir objektīvi ieinteresēta saglabāt esošo sistēmu un Status Quo. Jebkuras pārmaiņas viņi uztver kā draudu savam privileģētajam stāvoklim, kas nodrošina salīdzinoši stabilu eksistenci. Tāpēc šie atkarīgie, kantoros sēdošie un sabiedrībai neko derīgu nedarošie cilvēki ir ieinteresēti balsot par varas partijām.

8. Jebkādus satricinājumus baidās arī milzīgā pensionāru armija, kas padarīta par stāvokļa ķīlnieci, jo baidās pazaudēt arī to mazumu, ko vēl saņem. Viņus viegli iebaidīt un manipulēt. No esošās valsts administrācijas atkarīga arī milzīgā bezdarbnieku armija.

9. Līdzšinējā pieredze liecina, ka partijas savus pirmsvēlēšanu solījumus nepilda, nav radīti nekādi mehānismi, caur kuriem sabiedrība varētu kontrolēt vai atsaukt solījumus nepildošus deputātus. Tāpēc vēlēšanu kampaņas un solījumi ir tikai dārgas izrādes, kas ne mazākā mērā nenodrošina sabiedrības kontroli un līdzdalību politiskajos procesos. Jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām ievēlētie deputāti uz saviem vēlētājiem uzspļauj. Vai kāds grib šo farsu atkārtot un dabūt vēl vienu spļāvienu sejā?

10. Līdzšinējā sarakstu sistēma nodrošinājusi stāvokli, kas ievēlētos deputātus atbrīvo no jebkādas atbildības vēlētāju priekšā. Neviens vēlētājs nevar zināt, tieši kuru deputātu viņš ir ievēlējis, kurš ir viņa deputāts, pie kā varētu nākt ar savām prasībām vai pretenzijām. Tāpēc valda pilnīga bezatbildība un haoss, kurā atbildība vienmēr tiek novelta uz kādu citu, un galu galā neatbild neviens.

Kamēr šie jautājumi nav sakārtoti, nekādas likumīgas un demokrātiskas vēlēšanas Latvijā nevar notikt, ne par kādu demokrātiju vai racionālu izvēli nav pamata runāt.

Bet no otras puses, šā neleģitīmā veidojuma pieņemtie lēmumi un starptautiskās saistības, kā, piemēram, ārējie aizņēmumi vai Lisabonas līgums, līdz ar to nav saistoši Latvijas tautai, kurai nebija un nav dota iespēja likumīgi un demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus.

Lai visi t.s. ārvalstu investori un kreditori zina un ir brīdināti, ka viņi slēguši līgumus ar nedemokrātiski un neleģitīmi ievēlētu pārstāvniecību! Kad vien radīsies iespēja, Latvijas tauta šīs saistības var pārskatīt un atzīt par spēkā neesošām no parakstīšanas brīža. Gluži tāpat, kā vēl nesen par nelikumīgiem un spēkā neesošiem tika atzīti padomju laikā pieņemtie likumi un lēmumi.