Par šo profilu

Balvi par apdzīvotu vietu izveidojās 18. gs.b. un muižas ansamblis pamatā veidojies šajā laikā. Pils celta 1760. g., bet 19. gs. 2. pusē pārbūvēta neoklasicisma stilā. 1919. g. tā nodegusi un vēlāk atjaunota skolas vajadzībām vienkāršotā funkcionālā veidolā. 1944. g. tā atkal nodegusi un atjaunota.
Muižas ansamblis veidojies 19. gs. 1. pusē, no kura saglabājusies mūra klēts ampīra stilā. Šajā laikā veidots arī parks Balvu ezera krastā. 19. gs. 2. pusē pretī pilij izveidots augļu dārzs, kuru ietvēra zemes valnis un lazdu aleja, bet centrā dīķis. Dārzā uzceltas dārznieka māja un ābolu māja, kuras zudušas. Saglabājies uzkalniņš pretī muižas parādes ieejai, uz kura kādreiz atradusies lapene, lazdu aleja un dīķis. 90. gadu sākumā šeit izveidots savdabīgs atpūtas parks "Lāča dārzs." Dārzā izvietotas 23 akmens kompozīcijas no 49 laukakmeņiem, mākslinieki - G. Buls un V. Raudsseps.
Klēts ēka, zaudējot savu sākotnējo funkciju, piedzīvojusi dažādus izmantošanas veidus - tautas nams; NKVD karaspēka mītne, pagrabā - stallis, noliktava; dzīvokļi utt. Dažādie apsaimniekotāji veicinājuši un izdarījuši daudzas pārbūves, kuru rezultātā ievērojami pārveidotas fasādes, zudušas arhitektūras detaļas, radušies arhitektoniski bezvērtīgi papildinājumi.
Daļēji saglabājušās ēkas ir:
- kalpu māja līdzās muižas pilij, stipri pārveidota, patreiz šeit izvietoti dzīvokļi;
- pienotava, celta muižas barona Otto fon Tranzē laikā, 1944. g. nodedzināta, atjaunojot ievērojami pārbūvēta;
- saimniecības ēka, šobrīd Balvu rajona bērnu un jaunatnes sporta skola;
- muižas kūts jeb stallis – saglabājusies uzbrauktuve, pa kuru varēja pajūgos uzvest lopbarību kūts augšā.
Kopš 1930. g. pilī ir Balvu pamatskola.
Muižas kēltī - topošais muzejs; muižas parks - pilsētas parks, estrāde; muižas augļu dārzs - Lāča dārzs - savdabīgs akmeņdārzs, atpūtas un pasākumu norises vieta; saimniecības ēka - Rajona bērnu un jaunatnes sporta skola;
stallis - privātīpašums, netiek izmantots; kalpu māja - dzīvojamā māja.


Bijušie īpašnieki: Muižas īpašnieki līdz 1806. g. bijuši Hilzena, Jelagins, Buturļins. No 1806. g.-1876. g. muiža piederēja Simona Gorožinska dzimtai, bet vēlāk Otto fon Tranzē, Trabotti, Ščerbatovam.