RAITA STĀSTS
Sveiki, mani sauc Raitis un šis ir stāsts par to kā es "izcēlu" savu lielāko lomu. Stāsts būs ļoti īss bet kodolīgs vai pat pamācošs.
Kā jau parasti zvejnieki pieraduši- ir pieņemts agri no rīta piecelties un ātri pagatavot līdz ņemšanai kaut ko iekožamu, jo visa diena jāpavada pie upes. Bērnībā daudz esmu izstaigājis šo upi krustam- šķērsām, visu jau nevar izstaigāt, bet daļu posmu var- tā teikt pārzinu loti labi. Aiviekste ir bīstama upe, var tā teikt, ka katra upe ir bīstama. Un jābūt uzmanīgam pie ūdens!! Tātad biju gatavs jau doties zvejā, stāvēju sagatavojies un gaidīju māsas draugu, vienam garlaicīgi doties zvejā, tāpēc labāk kompānijā. Sagaidīju, kad man atbrauca pakaļ, un vārējam doties ceļā. Tā kā no Madonas nav tālu jādodas uz Aivieksti, ceļš bija īss, mēs aizbraucam uz Mūrnieku tiltu- tā bija mūsu starta vieta, kuru jau bijām izplānojuši jau iepriekš. Sākam uzstādīt un piepumpēt laivu, kad jau bijām sakrāmējušies un savākusies, vārējam doties ceļā. Tā kā bijām iepriekš norunājuši, ka zvejosim tikai uz spininga, zvejojām un laidāmies pa upi lejā uz Ļaudonas pusi! Mētajam, mētajam, mainījām tikai visādas zivtiņas- gan sarkanas, gan dzeltenas, spīdīgas, gan tumsas. Nu nekā, domājam, ka nav īstā diena līdakai vai kādam asarītim, bet tad notika kaut kas. Diena bija ne pārāk karsta, bet silta, kā jau līdakai patīk plunčāties pa aukstu ūdeni. Laidāmies lejā pa upi un apmetās smuka līdaka acu priekšā, domāju blakus bijām, redzēju, kur apmetas, iemetīšu blakus viņai un tad sākas- loms bija pieķēris! Neesmu nekāds baigais zvejnieks, nav ne dārgās spoles, ne kāts, viss bija lētākais- tāds maziņš spinings no tirgus. Cīnījos ne pārāk ilgi, jo pie mana loma izvilkšanas palīdzēja māsas draugs, jo padeva sietu, kur lielā līdaka ieskrēja pati, hi! Veiksmīga sanāc cope, loms tajā dienā bija superīgs un apmierināts biju ar lomu, un pasakos paldies savam zvejas kolēģim par palīdzību!!! Tā mūsu starpā bija lielākā noķertā zivs todien!!!!
Sveiki, mani sauc Raitis un šis ir stāsts par to kā es "izcēlu" savu lielāko lomu. Stāsts būs ļoti īss bet kodolīgs vai pat pamācošs.
Kā jau parasti zvejnieki pieraduši- ir pieņemts agri no rīta piecelties un ātri pagatavot līdz ņemšanai kaut ko iekožamu, jo visa diena jāpavada pie upes. Bērnībā daudz esmu izstaigājis šo upi krustam- šķērsām, visu jau nevar izstaigāt, bet daļu posmu var- tā teikt pārzinu loti labi. Aiviekste ir bīstama upe, var tā teikt, ka katra upe ir bīstama. Un jābūt uzmanīgam pie ūdens!! Tātad biju gatavs jau doties zvejā, stāvēju sagatavojies un gaidīju māsas draugu, vienam garlaicīgi doties zvejā, tāpēc labāk kompānijā. Sagaidīju, kad man atbrauca pakaļ, un vārējam doties ceļā. Tā kā no Madonas nav tālu jādodas uz Aivieksti, ceļš bija īss, mēs aizbraucam uz Mūrnieku tiltu- tā bija mūsu starta vieta, kuru jau bijām izplānojuši jau iepriekš. Sākam uzstādīt un piepumpēt laivu, kad jau bijām sakrāmējušies un savākusies, vārējam doties ceļā. Tā kā bijām iepriekš norunājuši, ka zvejosim tikai uz spininga, zvejojām un laidāmies pa upi lejā uz Ļaudonas pusi! Mētajam, mētajam, mainījām tikai visādas zivtiņas- gan sarkanas, gan dzeltenas, spīdīgas, gan tumsas. Nu nekā, domājam, ka nav īstā diena līdakai vai kādam asarītim, bet tad notika kaut kas. Diena bija ne pārāk karsta, bet silta, kā jau līdakai patīk plunčāties pa aukstu ūdeni. Laidāmies lejā pa upi un apmetās smuka līdaka acu priekšā, domāju blakus bijām, redzēju, kur apmetas, iemetīšu blakus viņai un tad sākas- loms bija pieķēris! Neesmu nekāds baigais zvejnieks, nav ne dārgās spoles, ne kāts, viss bija lētākais- tāds maziņš spinings no tirgus. Cīnījos ne pārāk ilgi, jo pie mana loma izvilkšanas palīdzēja māsas draugs, jo padeva sietu, kur lielā līdaka ieskrēja pati, hi! Veiksmīga sanāc cope, loms tajā dienā bija superīgs un apmierināts biju ar lomu, un pasakos paldies savam zvejas kolēģim par palīdzību!!! Tā mūsu starpā bija lielākā noķertā zivs todien!!!!
| ← iepriekšējā | 5. no 299 | nākamā → |
