HARALDA STĀSTS

TINKŠ,TANKŠ,RĀ-VOBLERIS IR BRĪVĪBĀ!

Pavasaris nāca virsū ātriem soļiem un es kā katru gadu biju nenormāli noilgojies pēc 1.maija-dienas,kad spiningu vicinātāji kāri strebs jestro upes vai ezera gaisu un trīcošām roķelēm sies sev vien zināmos neatpinamos un nesaraujamos mezglus.
Jau dažas dienas iepriekš tika apzvanīti copes biedri un pārrunāta došanās uz kādu no līdakainākajām vietām,kur kārtīgi izvingroties.
Vobleru un pārējo mānekļu kastes tika pārcilātas,lai,nedod Dievs,atstātu mājās to vienu taj’ dienai vislabāko un visvēlamāko.
Kaut kāda jancīga iemesla dēļ copes brauciens tika atlikts uz 2.maiju,bet neba jau tas spēj pa lielam samaitāt zaļpurņu sezonas atklāšanu!
Beidzot tas brīdis bija klāt-loriņi tiek samesti auto un divi dullie,smaida pilniem ģīmjiem,devās ceļā uz Kurzemes galveno artēriju-Ventu.Pa ceļam jestras sarunas jo copes biedrs-Lielais Brālis kādu laiku nav bijis mūspusē,bet vairāk dancinājis netālās ziemeļzemes ūdeņu mamzeles.
Tā pļāpājot laiks paskrien nemanot un esam jau sasnieguši galamērķi,laiks izskatās pateicīgs un,neizsmēķēdami cigaretes līdz galam,jau pātagojam upi.
Lielais Brālis dodas pa straumi uz augšu un ieņem savu vietu pie nelielas pietekas,es izlemju vairāk pastaigāt uz lejpusi.Pēc neilga laika piesakās pirmie rijīgie zemmēri,kurus laipni amnestējam,vien piekodinot,lai atsūta savus,vēlams,vec-vec-vecākus uz satikšanos.
Laiks rit bezgala ātri,jau dažas stundas pagājušas,bet no lielajām Zuzannām ne vēsts,aiziešu,ka apskatīties kā Brālim ķeras…
Pie reizes jānomaina māneklis-galā tiek kabināts pavisam nesen no Copes Lietām saņemtais Rapala Max-Rap,šeit upe nav pārāk dziļa un liekas,ka tas būs tieši tas ko vajag,lai izvilktu šīs dienas lomu!
Apstājos kādu gabalu no Brāļa un jestri ielingāju vobleri upē,pietinu lieko auklu,iepauzēju un aidā-spēle sākas…Velns,kas tad tas? Mazs sitiens pa kāta spici un viss apstājas…nolādētais „zaceps”…un tieši tagad,tieši ar jaunāko vobleri… [turpinājums komentārā]