Allažu muižas parks
Kungu māja uzcelta 19. gadsimta 80. gados neogotiskā stilā. 1905. gada revolucionāro notikumu laikā skaistā muižas pils ēka tika nodedzināta, ēku neatjaunoja, barons pārgāja dzīvot uz Mežmuižu.
Allažmuižas pili pilnībā sagrāva 1. pasaules kara laikā, jo caur Allažiem gāja četrus kilometrus gara kaujas līnija.
No 18. līdz 19. gadsimtam Allažu muižā bijušas ādu, cukura manufaktūras, degvīna, vara un stikla fabrikas. 1823. gadā te sāka ražot Allažu ķimeli. Muižas brūzis bija neliels, tomēr produkcijas apjoms bijis pamatīgs – ap 600 pudelēm dienā.
Saglabājusies 1801. gadā celtā muižas ūdensdzirnavu ēka, muižas parks 10,6 hektāru platībā ar 13 introducētu koku un krūmu sugām.
Parkā izveidota piemiņas vieta 2. pasaules karā kritušajiem vācu karavīriem. Allažmuižā pie "Ezerkalnu" mājām atrodas zviedru valdīšanas laiku liecinieces - baznīcas drupas.
Informācija no http://www.pilis.lv
papildus informācija : http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id…
Allažmuižas pili pilnībā sagrāva 1. pasaules kara laikā, jo caur Allažiem gāja četrus kilometrus gara kaujas līnija.
No 18. līdz 19. gadsimtam Allažu muižā bijušas ādu, cukura manufaktūras, degvīna, vara un stikla fabrikas. 1823. gadā te sāka ražot Allažu ķimeli. Muižas brūzis bija neliels, tomēr produkcijas apjoms bijis pamatīgs – ap 600 pudelēm dienā.
Saglabājusies 1801. gadā celtā muižas ūdensdzirnavu ēka, muižas parks 10,6 hektāru platībā ar 13 introducētu koku un krūmu sugām.
Parkā izveidota piemiņas vieta 2. pasaules karā kritušajiem vācu karavīriem. Allažmuižā pie "Ezerkalnu" mājām atrodas zviedru valdīšanas laiku liecinieces - baznīcas drupas.
Arhitektūras stils: Historisms
Bijušie īpašnieki: Pēdējais muižas īpašnieks bijis barons Oto Gotlībs fon Blankenhāgens.
Papildus informācija: Muižas īpašnieks Otto Blankenhāgens 1843. gadā uzsāka vēlāk pasaules atzinību iemantojušā liķiera (Allasch kummel) ražošanu. Baronu dzimtai tai laikā Allažos piederēja ne tikai lauki un lopi, bet bija arī stikla rūpnīca (tautā vēl saglabājies vietas nosaukums "Glāzšķūnis"
, kurā gatavotas arī tumši zaļas stikla pudeles. Spirts esot vests no Sējas vai Mores brūžiem, bet cukurs - no Rīgas. Ķimenes esot kaltētas Cēskalnu rijas krāsnīs. Īsto Ķimeļa recepti esot zinājis tikai pats Blankenhāgens, bet receptes pamatā esot degvīns, ko ieguva, tvaicējot ķimeņu sēklas kopā ar spirtu, kam pievienoja nedaudz cukura un ķimeņu ēteriskās eļļas. Barons pilnīgā vientulībā pievienojis brūvējumam viņam vien zināmu sastāvu.
Dzērienu ar tādu pašu nosaukumu vēl šodien ražo akciju sabiedrība "Latvijas Balzams". Atšķirībā no oriģināla, kurā stiprums bija 42% (cukurs 10%), tagadējais dzēriens ir 40 grādu stiprs. 1924. gadā Berlīnē tiek ražots "Russischer Allasch Kummel", bet pēc 2. pasaules kara arī citās valstīs mēģina darināt ķimeli - ASV koncerns Heublen ražoja "Arrow Allasch Kummel" (35%), Anžerā (Francijā) un Princetonā (Ņūdžersijā) ASV koncerns Cointreau ražoja "Eckau 00 Kummel Cursky" (40%). Ķimelis ražots arī Holandē, Čehoslovākijā un kādā firmā Hamburgā (Vācijā).
, kurā gatavotas arī tumši zaļas stikla pudeles. Spirts esot vests no Sējas vai Mores brūžiem, bet cukurs - no Rīgas. Ķimenes esot kaltētas Cēskalnu rijas krāsnīs. Īsto Ķimeļa recepti esot zinājis tikai pats Blankenhāgens, bet receptes pamatā esot degvīns, ko ieguva, tvaicējot ķimeņu sēklas kopā ar spirtu, kam pievienoja nedaudz cukura un ķimeņu ēteriskās eļļas. Barons pilnīgā vientulībā pievienojis brūvējumam viņam vien zināmu sastāvu. Dzērienu ar tādu pašu nosaukumu vēl šodien ražo akciju sabiedrība "Latvijas Balzams". Atšķirībā no oriģināla, kurā stiprums bija 42% (cukurs 10%), tagadējais dzēriens ir 40 grādu stiprs. 1924. gadā Berlīnē tiek ražots "Russischer Allasch Kummel", bet pēc 2. pasaules kara arī citās valstīs mēģina darināt ķimeli - ASV koncerns Heublen ražoja "Arrow Allasch Kummel" (35%), Anžerā (Francijā) un Princetonā (Ņūdžersijā) ASV koncerns Cointreau ražoja "Eckau 00 Kummel Cursky" (40%). Ķimelis ražots arī Holandē, Čehoslovākijā un kādā firmā Hamburgā (Vācijā).
Informācija no http://www.pilis.lv
papildus informācija : http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id…