Roze ir nepārspējama visu ziedu karaliene. Rozes ir tie augi, kas gandrīz visu sezonu rotā dārzu, jo tām ir ļoti plašs ziedēšanas laika diapazons. Ņemot vērā katras grupas dekoratīvās īpašības, ziedu izvietojumu un ziedēšanas raksturu, papildinot vienas grupas šķirnes ar citas grupas šķirnēm, varam priecāties par rožu ziediem no jūnija sākuma līdz vēlam rudenim.
ROŽU GRUPAS.
Tējhibrīdrozes
ir vispiemērotākās griezto ziedu ieguvei.
Rožu stādi sniedzas no 0,7 līdz 1,3m, tās raksturo perfekta forma un slaidi ziedpumpuri.
Tējhibrīdrozēm ir lieli pildīti ziedi 9-15 cm diametrā. Ziedi veidojas pa vienam vai nedaudziem gan uz iepriekšējā gada, gan tekošā gada dzinumiem. Tās zied visu vasaru un izceļas ar visplašāko ziedu krāsu dažādību.
Floribundrozes
jeb ķekarrozes - visiecienītākās apstādījumu rozes.
Tās ir vidēji 40-70cm augstas, ļoti ātraudzīgas. Ziedi parasti 6-10cm diametrā, izkārtojušies ķekaros pa 3-10, bet atsevišķos gadījumos pat līdz 25 ziediem vairogveida ziedkopās. Ziedu pildījums ļoti atšķirīgs - no atvērtiem kausiņiem līdz nostaļģiski pievilcīgām ziedu rozetēm.
Šo rožu stādi parasti ir ļoti salizturīgi. Pat pēc bargām ziemām, kad krūmi salā mēdz būt cietuši līdz pat augsnes virskārtai, no iepriekšējos gados augušo apakšējo dzinumu snaudošajiem pumpuriem, kas ir zem substrāta, veidojas veselīgi jaunie dzinumi, kas ātrā laikā lieliski ataug, veidojot kuplu un bagātīgi ziedošu krūmu.
Krūmrozes.
Šīs grupas rožu stādi ir bagātīgi zaroti, kompakti, spēcīgi augoši , 1,2-1,5m augsti, dažreiz sasniedzot līdz pat 2m augstumu.Ziedi ir dažāda lieluma, visbiežāk 8-12cm diametrā, atšķirīgas formas un pildījuma, parasti izkārtojušies vairogveida ziedkopās, pa 3-9 uz viena kāta, atsevišķos gadījumos arī 10-15 un pat vairāk.Krūmrozes izmanto dobju stādījumos kopā ar floribundrozēm, pateicoties līdzīgajam augšanas un ziedēšanas raksturam. Tās piemērotas arī grupu stādījumos zālienos, labi izskatās kā solitāri augi. Krūmi savu krāšņumu visbiežāk parāda otrajā vai trešajā gadā pēc iestādīšanas.
Stīgotājrozes
ir krūmi, kuru augstums svārstās no 1,8 līdz 3 un vairāk metriem. Tādēļ šīs grupas rozes vēlams audzēt pie balstiem.Ziedi var būt dažāda izmēra 6-9-12cm diametrā, retāk sīki 3-5cm diametrā, kas ir sakārtojušies lielākās vai mazākās, blīvākās vai skrajākās vairogveida ziedkopās pa 3-15 un pat vairāk.Stīgotājrozes ir gan ar atkārtoti ziedošajām šķirnēm, gan vienreiz ziedošajām šķirnēm:
Vienreiz ziedošās stīgotājrozesuzsāk ziedēšanu nedaudz agrāk- jūnija vidū, vai beigās. To ziedi atrodas uz īsiem sāndzinumiem, kas reizē ar ziedpumpuriem izveidojušies uz iepriekšējo gadu viengadīgo, divgadīgo un daļēji arī trīsgadīgo pārkoksnējušos dzinumu vidusdaļas. Zied ļoti bagātīgi trīs līdz četras nedēļas, bet atlikušo vasaru saglabājot skaistu, zaļu lapojumu. Pēc noziedēšanas no rožu dzinumu apakšējās daļas pumpuriem attīstās jauni veģetatīvie dzinumi, kas uzzied nākamajā gadā, tāpēc īpaši svarīgi tos pārziemināt pēc iespējas garākus.
Atkārtoti ziedošajām stīgotājrozēmziedpumpuri veidojas visa iepriekšējā gada dzinuma garumā. Tas zied bagātīgi ar nelieliem pārtraukumiem no jūnija beigām līdz vēlam rudenim.
ROŽU STĀDĪŠANA.
Rožu stādi stādāmi saulainā, gaišā vietā. Rozēm patīk rītasaule un visiedarbīgākie ir pirmie saules stari. Saule rozēm nepieciešama vismaz 5-6 stundas dienā. Jāizvēlas arī no vējiem, īpaši no austrumu un ziemeļaustrumu vējiem pasargātās vietās, taču arī gaisa apmaiņa nepieciešama.Pirms rozes stādīšanas jāpadomā par augsni, kurā tās stādīsim, un par tās ielabošanu. Rozes vēlams audzēt labi drenētā, gaisa caurlaidīgā augsnē, kur gruntsūdens nepaceļas augstāk par 0,8m. Rozes ir daudzgadīgi augi ar ļoti dziļu sakņu sistēmu (1-2m). Veidojot rožu dobi augsni sagatavo 50-60cm dziļumā. Vispirms norok virsējo auglīgo slāni, to novietojot atsevišķi. Apakšējo neauglīgo augsnes slāni izrok un saber atsevišķā kaudzē. Tad 50-60cm dziļajā bedrē iepilda norakto augsnes virskārtu, kuru sajauc ar kūtsmēsliem,kompostu un iepriekš sagatavotu kūdru. Virspusē 8-10cm biezā slānī var uzbērt mazāk auglīgo slāni. Ja rozes stāda pavasarī, tad augsne jāsagatavo rudenī. Ja tas nav iespējams, tad augsnes sagatavošanu vēlams veikt vismaz 3-4 nedēļas pirms stādīšanas.Rožu stādi var tikt stādīti no agra pavasara līdz septembra beigām. Pirms iestādīšanas jauno rožu dzinumu gali noteikti jānoīsina. Dzinumi jāīsina virs trešās vai ceturtās labi attīstītās lapas. Pirms stādīšanas rožu podiņu bagātīgi salaista. Stādāmā bedre jārok pusotras lāpstas dziļumā. Tālāk bedri pilda ar augsni. Vissvarīgākais, kas jāievēro stādīšanas procesā, ir noteikums, ka rožu stāda potējuma vietai obligāti jāatrodas 5cm zem augsnes. Šāds stādījums pasargā rozes no izsalšanas ziemā. Stādījums noteikti jāaplaista, lai likvidētu stādīšanas procesā radušās gaisa spraugas un nodrošinātu saknēm tūlītēju kontaktu ar augsni.
ROŽU SAGATAVOŠANA ZIEMOŠANAI.
Septembra beigās, oktobra sākumā galotņo jauno dzinumu galus, lai pārtrauktu augšanu un veicinātu koksnes nobriešanu. Nolauž neizziedējušos pumpurus un noziedējušos ziedus. Rozes var atlapot, slimās lapas jāsavāc, bojātie dzinumi jāizgriež un jāsadedzina. Jāsaglabā dzinumu apakšējie pumpuri, ko panāk, krūmu pie pamata apraušot konusu veidā ar sausu augsni, kūdru, granti, smilti vai zāģu skaidām. Pirms sala iestāšanās pieliec pie zemes stīgotājrožu dzinumus. Var piesegt ar egļu zariem.