Edgars Lapsiņš uzskata, ka ir visnotaļ vērtīgs vīrietis – viņam ir pastāvīgs darbs autostāvvietā, ģimene, pašam sava pusmāja, opelis, kaut arī vecs. Turklāt viņš nu jau daudzus gadus nedzer ne lāsītes un pāris mēnešus arī nesmēķē. Tomēr Edgaru neliek mierā uzmācīga doma, ka vajag vairāk – jāatpērk mājas otra puse, jāiegūst lielāks īpašums. Un, ja Edgars ko ieņēmis galvā, viņu neatturēs nekas, personīgo sievu ieskaitot. Cīnīdamies par savu sapni, Edgars nesaprot, kāpēc kaprīzā sieva atkal piktojas, kādēļ atsvešinās un neklausa slinkā meita, kālab par viņu smīkņā visādi nelgas. Kādēļ citi viņu uzskata par dīvaini? Un pie kā novedīs šī aklā traukšanās pēc sapņa?
“Sarkastisks stāsts par kāri pēc kaimiņa mantas un savas mantas pārspīlētu sargāšanu. Uzmācīgas idejas nekad nav novedušas pie laba gala. Pēc šī stāsta motīviem varētu sanākt ironiska komēdija par cilvēku uzvedības primitīvākajām izpausmēm.” Grāmatu blogere, Meldra Gailāne.
Ligita Paegle (1985) uzaugusi Daugavpilī, bet ieprecējusies Alsungā. Ikdienā tulko no angļu un spāņu valodas. Gan tulkošanu, gan prozas rakstīšanu uzskata par savu īsto aicinājumu jau kopš bērnības. Mācījusies Rakstnieku Savienības Literārajā akadēmijā un rakstniecībā debitējusi 2019.gadā ar grāmatu “Istabas biotops”. Raksta tikai ironisko un humoristisko prozu, jo tā padodas dabiski.