Jaunumi
Runā
Pasmaidam :)
Vienkāršs lauku puisis no Ventiņiem vēlējās strādāt Latvijas lielākajā supermārketā.
Boss, uzmetis viņam paviršu skatienu, jautāja:
”Vai tu, puisi, esi jau strādājis par pārdevēju?”
”Jā,” puisis lepni atteica.
”Es strādāj iekš to man ciem bodīt.”
”Nu, labi,” negribīgi piekāpās priekšnieks.
”Atnāc rīt: pastrādāsi vienu dienu makšķerēšanas piederumu nodaļā, un
dienas beigās es paskatīšos, vai vari būt mums noderīgs.”
Lauku puisis aiz makšķernieku nodaļas letes pavadīja garu un smagu dienu,
līdz pienāca veikala slēgšanas laiks, un vadītājs nāca apraudzīt testējamo darbinieku:
”Nu, cik klientu šodien apkalpoji?”
”Vien,” atbildēja jaunais pārdevējs.
”Tikai vienu?!” sašutis iesaucās priekšnieks.
”Lielākā daļa darbinieku pamanās apkalpot simtiem klientu dienā,
bet tev nav kauna man teikt, ka paguvi tikt galā tikai ar vienu nieka pircēju?!
Paturi tos piecus latus, ko viņš tev samaksāja un brauc labāk atpakaļ uz savu ciema bodi!”
”Šamējais samaksāj trēs miljon lat, kungs…” kautrīgi ierunājas jaunais pārdevējs.
”Ko, ko? Cik – trīs miljonus?! Kā tev tas izdevās?!” veikala vadītājs bija pilnīgā neizpratnē.
”Nu…” iesāka jaunietis, ”tas kungs atnāc, un es šim pārdev vien maz zivj āķ.
Tad es šim teic, ka nekad nezin, kas par reņģ piekož, un pārdev vien lielāk zivj āķ.
Un tad vien ļot liel zivj āķ.
Tad es teic, ka vajag vien riktīg makšķer ar, un pārdev viņam vien mazāk makšķer priekš to mazāk zivj āķ, vien lielāk makšķer priekš to vidēj zivj āķ, un vien ļot liel makšķer priekš to ļot liel zivj āķ.
Es tad šim jautāj, kur tad šis domā laist uz to copi, un šis teic, ka uz jūrmal.
Tad es teic, ka šim tad jau vajag vien smuk laiv, lai var tai jūrā iebraukt iekš; es šo noved lejā uz to laiv nodaļ, un šis nopirk vien liel smuk motorlaiv ar tiem diviem dzinēj un to palag…Kā bij – ā, to buru.
Tad šis man sak, ka šmējā opelīc laikam nespēs šito laiv pavilkt, un es šo noved lejā uz to mašiņ nodaļ, un šis tur nopirk to lielo hammer džip…
”Boss, neviltotā izbrīnā pakāpies pāris soļus atpakaļ, jautāja: ”Tu tiešām pārdevi to visu klientam, kas atnāca, lai nopirktu vienu makšķerāķi?”
”Ne-e,” puisis atteica. ”Šamējs atnāc nopirkt vien tampon kastīt savai sievai.Es tad šim teic, ka viņ nedēļs nogal tāpat ir piečakarēt un ka šis tikpat lab var braukt uz cop.”
Boss, uzmetis viņam paviršu skatienu, jautāja:
”Vai tu, puisi, esi jau strādājis par pārdevēju?”
”Jā,” puisis lepni atteica.
”Es strādāj iekš to man ciem bodīt.”
”Nu, labi,” negribīgi piekāpās priekšnieks.
”Atnāc rīt: pastrādāsi vienu dienu makšķerēšanas piederumu nodaļā, un
dienas beigās es paskatīšos, vai vari būt mums noderīgs.”
Lauku puisis aiz makšķernieku nodaļas letes pavadīja garu un smagu dienu,
līdz pienāca veikala slēgšanas laiks, un vadītājs nāca apraudzīt testējamo darbinieku:
”Nu, cik klientu šodien apkalpoji?”
”Vien,” atbildēja jaunais pārdevējs.
”Tikai vienu?!” sašutis iesaucās priekšnieks.
”Lielākā daļa darbinieku pamanās apkalpot simtiem klientu dienā,
bet tev nav kauna man teikt, ka paguvi tikt galā tikai ar vienu nieka pircēju?!
Paturi tos piecus latus, ko viņš tev samaksāja un brauc labāk atpakaļ uz savu ciema bodi!”
”Šamējais samaksāj trēs miljon lat, kungs…” kautrīgi ierunājas jaunais pārdevējs.
”Ko, ko? Cik – trīs miljonus?! Kā tev tas izdevās?!” veikala vadītājs bija pilnīgā neizpratnē.
”Nu…” iesāka jaunietis, ”tas kungs atnāc, un es šim pārdev vien maz zivj āķ.
Tad es šim teic, ka nekad nezin, kas par reņģ piekož, un pārdev vien lielāk zivj āķ.
Un tad vien ļot liel zivj āķ.
Tad es teic, ka vajag vien riktīg makšķer ar, un pārdev viņam vien mazāk makšķer priekš to mazāk zivj āķ, vien lielāk makšķer priekš to vidēj zivj āķ, un vien ļot liel makšķer priekš to ļot liel zivj āķ.
Es tad šim jautāj, kur tad šis domā laist uz to copi, un šis teic, ka uz jūrmal.
Tad es teic, ka šim tad jau vajag vien smuk laiv, lai var tai jūrā iebraukt iekš; es šo noved lejā uz to laiv nodaļ, un šis nopirk vien liel smuk motorlaiv ar tiem diviem dzinēj un to palag…Kā bij – ā, to buru.
Tad šis man sak, ka šmējā opelīc laikam nespēs šito laiv pavilkt, un es šo noved lejā uz to mašiņ nodaļ, un šis tur nopirk to lielo hammer džip…
”Boss, neviltotā izbrīnā pakāpies pāris soļus atpakaļ, jautāja: ”Tu tiešām pārdevi to visu klientam, kas atnāca, lai nopirktu vienu makšķerāķi?”
”Ne-e,” puisis atteica. ”Šamējs atnāc nopirkt vien tampon kastīt savai sievai.Es tad šim teic, ka viņ nedēļs nogal tāpat ir piečakarēt un ka šis tikpat lab var braukt uz cop.”
Kontakti Vairāk »
Laivu brauciens Līgatne-Sigulda 2012.g.
Vasaras sezonu noslēdzot sadarbībā ar Jenču laivām un Miljons IT radās izdevība ar laivām nobraukt pa kādu no Latvijas upēm. Par cik nekādas pieredzes laivošanā mums nebija paļāvāmies uz www.jenculaivas.lv darbinieku pieredzi, upes izvēlē. Ieteikums bija braukt pa Gauju no Līgatnes pārceltuves līdz Siguldai. Šis ir populārs maršruts un samērā īsajā posmā aplūkojamas Gūdu klintis un vairāki ieži – Katrīnas, Launaga, Elpju un jau pirms pašas Siguldas redzama Turaidas pils.
Maršruta izvēlē liela loma bija iekāpšanas un izkāpšanas vietu krasta īpatnībām. Lai būtu pēc iespējas ērtāk ar ratiņkrēslu tikt laivā un ārā vēlams ir lēzens un stingrs krasts. Gan Līgatnē gan galamērķī Siguldas kempingā "Dainas" ar auto Gaujai var piebraukt maksimāli tuvu. Līgatnē krasts ir diezgan stāvs un smilšains, izkāpt un nokļūt līdz auto šeit būtu pagrūti, taču tikt lejā un iekāpt var. Siguldā krasts ir lēzenāks un stingrāks, tā ka no laivas līdz auto var tikt samērā viegli. Protams lieki piebilst, ka ratiņnieks pats bez palīdzības to nevar izdarīt, jo tik ideāli nav.
Braucām ar kanoe tipa laivām. Bijām apgādāti ar glābšanas vestēm un ūdens drošajiem mantu maisiem. Drošībai uz ūdens ir liela nozīme, tāpēc saņēmām arī nelielu instruktāžu par šo tēmu. Ja ir vajadzība "Jenču laivas" jūs apgādās arī ar citiem laivu braucienam nepieciešamajiem atribūtiem teltīm, guļammaisiem, katliņiem utt.. Muguras trauma laupa daļu līdzsvara izjūtas, tāpēc ratiņnieki sēdās laivās uz grīdas nevis uz soliņa. Tas gan protams ir diezgan individuāli, katrs var izvērtēt pats, taču uz grīdas noteikti ir stabilāk. Jenču laivu piedāvātajās kanoe laivās pietiek vietas lai arī ratiņkrēslu paņemtu līdz laivā, taču mēs atdevām ratiņkrēslus izpalīdzīgajam Jurim kurš gaidīja mūs un laivas galamērķī.
Samērā mierīgajā Gaujas posmā var piestāt vairākās vietās, kur upē ir saliņas, var protams piestāt arī krastā, bet ratiņnieku dabūt krastā ir gandrīz neiespējami. Krasti ir stāvi, smilšani un slideni. Ceļš no Līgatnes līdz Siguldai aizņēma apmēram 5 stundas ļoti nesteidzīgi airējot, bet savu piepūli prasīja gan. "Laimīgajiem" kakla traumas īpašniekiem ir vajadzīgs airētājs, tiem kuriem trauma ir muguras daļā jāskatās pašiem pēc saviem spēkiem, bet drošāk būs ar palīgu.
Laika apstākļi mūs lutināja visa ceļa garumā un pasākums izdevās! Bildes no brauciena redzamas galerijas sadaļā. Nākotnē noteikti turpināsim veiksmīgo sadarbību ar Jenču laivām un nākošgad izbrauksim kādu citu maršrutu.
Maršruta izvēlē liela loma bija iekāpšanas un izkāpšanas vietu krasta īpatnībām. Lai būtu pēc iespējas ērtāk ar ratiņkrēslu tikt laivā un ārā vēlams ir lēzens un stingrs krasts. Gan Līgatnē gan galamērķī Siguldas kempingā "Dainas" ar auto Gaujai var piebraukt maksimāli tuvu. Līgatnē krasts ir diezgan stāvs un smilšains, izkāpt un nokļūt līdz auto šeit būtu pagrūti, taču tikt lejā un iekāpt var. Siguldā krasts ir lēzenāks un stingrāks, tā ka no laivas līdz auto var tikt samērā viegli. Protams lieki piebilst, ka ratiņnieks pats bez palīdzības to nevar izdarīt, jo tik ideāli nav.
Braucām ar kanoe tipa laivām. Bijām apgādāti ar glābšanas vestēm un ūdens drošajiem mantu maisiem. Drošībai uz ūdens ir liela nozīme, tāpēc saņēmām arī nelielu instruktāžu par šo tēmu. Ja ir vajadzība "Jenču laivas" jūs apgādās arī ar citiem laivu braucienam nepieciešamajiem atribūtiem teltīm, guļammaisiem, katliņiem utt.. Muguras trauma laupa daļu līdzsvara izjūtas, tāpēc ratiņnieki sēdās laivās uz grīdas nevis uz soliņa. Tas gan protams ir diezgan individuāli, katrs var izvērtēt pats, taču uz grīdas noteikti ir stabilāk. Jenču laivu piedāvātajās kanoe laivās pietiek vietas lai arī ratiņkrēslu paņemtu līdz laivā, taču mēs atdevām ratiņkrēslus izpalīdzīgajam Jurim kurš gaidīja mūs un laivas galamērķī.
Samērā mierīgajā Gaujas posmā var piestāt vairākās vietās, kur upē ir saliņas, var protams piestāt arī krastā, bet ratiņnieku dabūt krastā ir gandrīz neiespējami. Krasti ir stāvi, smilšani un slideni. Ceļš no Līgatnes līdz Siguldai aizņēma apmēram 5 stundas ļoti nesteidzīgi airējot, bet savu piepūli prasīja gan. "Laimīgajiem" kakla traumas īpašniekiem ir vajadzīgs airētājs, tiem kuriem trauma ir muguras daļā jāskatās pašiem pēc saviem spēkiem, bet drošāk būs ar palīgu.
Laika apstākļi mūs lutināja visa ceļa garumā un pasākums izdevās! Bildes no brauciena redzamas galerijas sadaļā. Nākotnē noteikti turpināsim veiksmīgo sadarbību ar Jenču laivām un nākošgad izbrauksim kādu citu maršrutu.