Līgatnes pirmās papīrfabrikas „Handfabrik” makets.
1814.gada 13.novembrī Rīgas tirgotāji Konrāds Justus Štorhs un Kārlis Kibers noslēdz nomas līgumu ar izpirkšanas tiesībām ar Paltmales muižas (muižas makets apskatāms blakus) īpašnieku Džordžu Braunu II , par Paltmales muižai piederošo Līgatnes ūdensdzirnavu un pēc Ziemeļu kara postā esošo māju Līgatne zemju nomu lai tur iekārtotu Papīra dzirnavas un Eļļas spiestuvi. 1815.gada 25.maijā sāk papīra ražošanu ap 1770.gadu celtajās Līgatnes dzirnavās. Dzirnavu makets apskatāms blakus (nedaudz tālāk)
No 1815. līdz 1816.gadam uzceļ Handfabrik - Roku darba fabrika. Izrok un izbūvē kanālu, Ķempju gravā uz Līgatnes upes (pie Līgatnes upes nonāksiet, ejot tālāk pa pastaigu taku) uzbūvē pirmās slūžas. No kanāla pāri upei uz Handfabriku uzbūvē pārvadu ar ūdens tekni, uzceļ smēdi un citas palīgēkas. 1816.gada oktobrī līdz ar ražošanas uzsākšanu Handfabrik telpās, Kārlis Kibers paliek par vienīgo fabrikas īpašnieku.
No 1824. līdz 1828.gadam pie Handfabrikas izbūvē Otrās slūžas, izrok un izbūvē kanālu līdz Līgatnes dzirnavu dīķim. Pēc Hauptfabrikas (galvenās fabrikas) uzbūvēšanas Handfabrika pārtop par palīgēku kompleksu galvenajai fabrikai. To sāk saukt par Anfabriku (no vācu valodas salikteņa An Fabrik – pie fabrikas). 1929.gadā Galvenās fabrikas uz Anfabriku tiek ierīkots šaursliežu dzelzceļš
1944.gada 23.septembrī vācu armija atkāpjoties nodedzina Anfabrikas koka būves. 1945.gadā Anfabrikā atjauno kokzāģētavas darbību, sākotnēji ar piedziņu no ūdens turbīnas. Atsākoties papīra ražošanai, Anfabrikā iekārto taras izgatavošanas iecirkni. No 1960.gada uz atjaunoto divstāvu piebūvi sāk pārcelt galdniecības iecirkni (šī piebūve maketā nav atveidota, jo attiecas uz vēlākiem laikiem).
Mūsdienās Anfabrikas ēka ir pamesta un ir ieguvusi grauzta statusu. Kopš pirmsākumiem tā ir stipri mainījusies un no vecās apbūves maz ir palicis. Šis makets attaino pašu Handfabrikas sākumu. Galvenā fabrika joprojām veiksmīgi strādā un no makulatūras r
1814.gada 13.novembrī Rīgas tirgotāji Konrāds Justus Štorhs un Kārlis Kibers noslēdz nomas līgumu ar izpirkšanas tiesībām ar Paltmales muižas (muižas makets apskatāms blakus) īpašnieku Džordžu Braunu II , par Paltmales muižai piederošo Līgatnes ūdensdzirnavu un pēc Ziemeļu kara postā esošo māju Līgatne zemju nomu lai tur iekārtotu Papīra dzirnavas un Eļļas spiestuvi. 1815.gada 25.maijā sāk papīra ražošanu ap 1770.gadu celtajās Līgatnes dzirnavās. Dzirnavu makets apskatāms blakus (nedaudz tālāk)
No 1815. līdz 1816.gadam uzceļ Handfabrik - Roku darba fabrika. Izrok un izbūvē kanālu, Ķempju gravā uz Līgatnes upes (pie Līgatnes upes nonāksiet, ejot tālāk pa pastaigu taku) uzbūvē pirmās slūžas. No kanāla pāri upei uz Handfabriku uzbūvē pārvadu ar ūdens tekni, uzceļ smēdi un citas palīgēkas. 1816.gada oktobrī līdz ar ražošanas uzsākšanu Handfabrik telpās, Kārlis Kibers paliek par vienīgo fabrikas īpašnieku.
No 1824. līdz 1828.gadam pie Handfabrikas izbūvē Otrās slūžas, izrok un izbūvē kanālu līdz Līgatnes dzirnavu dīķim. Pēc Hauptfabrikas (galvenās fabrikas) uzbūvēšanas Handfabrika pārtop par palīgēku kompleksu galvenajai fabrikai. To sāk saukt par Anfabriku (no vācu valodas salikteņa An Fabrik – pie fabrikas). 1929.gadā Galvenās fabrikas uz Anfabriku tiek ierīkots šaursliežu dzelzceļš
1944.gada 23.septembrī vācu armija atkāpjoties nodedzina Anfabrikas koka būves. 1945.gadā Anfabrikā atjauno kokzāģētavas darbību, sākotnēji ar piedziņu no ūdens turbīnas. Atsākoties papīra ražošanai, Anfabrikā iekārto taras izgatavošanas iecirkni. No 1960.gada uz atjaunoto divstāvu piebūvi sāk pārcelt galdniecības iecirkni (šī piebūve maketā nav atveidota, jo attiecas uz vēlākiem laikiem).
Mūsdienās Anfabrikas ēka ir pamesta un ir ieguvusi grauzta statusu. Kopš pirmsākumiem tā ir stipri mainījusies un no vecās apbūves maz ir palicis. Šis makets attaino pašu Handfabrikas sākumu. Galvenā fabrika joprojām veiksmīgi strādā un no makulatūras r
| ← iepriekšējā | 17. no 300 | nākamā → |
