Rolfs Jansons, ceļotāju kopa Redzēt Debesis:

„Airēt, burāt, plostot un ceļot ir mūsu asinīs. Jo tomēr esam ziemeļu tauta, kas, sekojot ledājiem, ir palikusi dzīvot Jūras krastā. Vai tā būtu jūra, trakojoši pavasara ūdeņi vai vasaras baudīšana – tas ir mūsos.
Ir divi upes laivošanas veidi: skaļais un klusais.
Skaļajā dodamies kopā ar draugiem, dziesmām un bairīti, - un tas nav slikti, jo gan draugiem, gan dziesmām, gan bairītim savs laiks arī jāvelta.
Klusais ir tas meditatīvais un ar dabu saplūstošais. Nav sarunu, nav cilvēku dziesmu. Bet ir Upes un Meža balsis, ir kluss aira šļaksts un teju nedzirdama kanoe slīdēšana pār zemūdens pasauli. Ir brieža uztverts acu skatiens, mežacūkas iztraucētais rukšķiens, ir pīļu mazuļu eskorts un bebrēnu rotaļas tavas laivas ķīļūdenī. Ir mijkrēšļa migliņas, rasa, vakara ugunskurs un rīta prīmusa omulīgā šņākšana. Ir karsta kafijas krūze, ko apņemt ar nosalušām plaukstām un skatīties Sauli uzlecam.
Dodies Upē!”