Kāpēc aizaug dīķi? Parasti dīķī ir ļoti rāms ūdens tecējums, bet, ja nav caurtekošas upītes, strauta vai avota, ja nav meniķa, ūdens apmaiņa tajā nenotiek vispār. Tāpēc arī ledus kušana pavasarī nespēj attīrīt dīķa gultni līdz minerālgruntij, kas varētu jūtami uzlabot ūdenstilpes vispārējo ekoloģisko stāvokli. Savu artavu dīķu piesārņošanā dod arī lauksaimnieciskā darbība – ūdeņus pārmēslo organiskais un minerālais mēslojums. Temperatūrai paaugstinoties, masveidā savairojas aļģes, ūdens kļūst duļķains, virsma pārklājas ar zaļu plēvi. Tā kā izšķīdušā skābekļa daudzums nav pietiekams, aktivizējas pūšanas procesi, ūdenī nokļūst sērūdeņradis (dīķis izdala nepatīkamu, puvušām olām līdzīgu smaku), purva gāze un ogļskābā gāze. Skābekļa trūkuma dēļ var nobeigties zivis, iznīkst arī citas ūdenī esošās dzīvās būtnes. Dīķu krastos augošo koku un krūmu lapas rudenī sakrīt ūdenī, pēc kāda laika nogrimst un satrūd. Tomēr ar koku un krūmu izciršanu nevajadzētu pārcensties, jo seklam dīķim koku radītā ēna nāk tikai par labu – tad ūdens pārlieku nesasilst un dīķis tik strauji neaizaug. Paaugstināts bioloģiskais un minerālais piesārņojums izraisa pastiprinātu ūdenstilpes aizaugšanu ar ūdensaugiem.