Atpakaļ uz stāstu sarakstu

Liktenīgais zibens spēriens...

Tagad viena no daiļrunīgākajām vietām, ko vērts mūsu kempingā aplūkot, ir zibens ievainota priede, kas atrodas krustcelēs kempinga vidū...

Bet stāts ir par 2007.gada maiju, kad ārā jau no paša agra rīta sākās ļoti spēcīgs pavasara negaiss. Iepriekšējā vakarā pie mums bija iebraukuši 2 treileri no Holandes un apmetušies tieši šīs liktenīgās priedes pakājē. Vienkārši tāpēc, ka no šī vietas paveras brīnišķīgs skats uz Daugavu. Viesi omulīgi bija iekārtojušies, izritinājuši un uzstādījuši sporta laukumā savas satelītantenas (jo ir taču ārkārtīgi civilizēti) un droši vien saldi dusēja, jo bija tā ap sešiem no rīta. Savukārt mēs ar vīru jau bijām nomodā, jo man bija laiks pabarot savu jaunāko meitiņu Diānu, kurai tolaik bija tikai pieci mēneši. Tad nu es biju vienā lielās mājas galā ar meitiņu, bet Ezis atradās mūsu vannas istabā otrā mājas galā, pārējie gulēja katrs savā istabā.

Negaiss jau brieda visu nakti, arī vējš pēkšņi sacēlās un sāka līt dažas retas piles, bet tad ... pēkšņi ūdens sāka gāzt no debesīm, pilnīgi balta necaurredzama siena un ... atskanēja milzīgs, spēcīgs, neaprakstāms pērkona dārds, burtiski likās tepat. Abi ar Ezi izskrējām koridorā, katrs no savas mājas puses un abi sapratām - iespēra ... tepat... kaut kur mājā...!!!

Ko tagad darīt? ... Kur pārējie?... Kas noticis?... Troksnis bija vienkārši nepārspējams! Dažos lēcienos pa māju, konstatējām... viltus trauksme... viss kārtībā! Bet kaut kur taču tuvumā iespēra, jo troksnis bija tik ļoti spēcīgs! Paskatoties ārā pa logu, neko nevarēja redzēt, jo lietus bija pārāk biezs...

Burtiski  5-7 minūtes pēc varenā spēriena pie durvīm atskanēja zvans. Kad Ezis nogāja lejā un atvēra tās, viens no mūsu viesiem, klusējot samaksāja naudu, pamāja ar galvu un abi treileri bija prom. Izskatījās, ka mūsu viesi ir nobijušies un samulsuši, nodomājām, ka laikam troksnis arī viņus pārbiedēja.

Vēlāk pa dienu, kad negaiss jau bija pārgājis un uzspīdēja silta Saule, viss pavasarīgi kūpēja... Ezis gāja apskatīt teritoriju un ieraudzīja, ka zibens bija trāpījis priedē... Miza bija iešķelta no galotnes līdz saknei, plaisa vijās visapkārt serpentīnā un arī zeme pie saknēm bija burtiski uzarta. Tikai tad sapratām, ka mūsu viesus no miega burtiski uzrāva sēdus šis liktenīgais zibens grāviens. Es pat iedomāties nevaru, ko viņi pārdzīvoja, ja mēs mājā bijām pilnīgi paralizēti no šausmām... bet mūsu māja atrodas vismaz 50 m no priedes, kamēr treileri bija tikai kādus nieka 5- 6 metrus. Un kā tika īsā laika sprīdī viņi spēja visu savākt, saritināt visus savus vadus un aizbraukt?!

Tā nu tagad mums ir par vienu objektu vairāk ko parādīt un pastāstīt...

Neticiet? Atbrauciet, apskatiet paši!