Kāzas, 2006.gada 4.novembris.
Tēma “Kā Kundziņš un Kundzīte sāka savu pasaku”.

Īss ieskats scenārijā:
Mēs, protams, zinām, ka pasaulē nav nekādu velnēnu, dimanta piļu, septiņu rūķīšu vai zelta zivtiņu, kas piepilda vēlēšanās. Tomēr ikvienā no mums dzīvo kaut kas no bērna, kaut kas dabisks, kas grib ticēt un galvenais ļauties brīnumiem. Tāpēc šodien esam liecinieki tam, kā sāksies jauna pasaka... Pasaka, kurā Kundziņš par sievu ņem savu Kundzīti un dibina jaunu „karaļvalsti”, pasaka, kura nevis beigsies ar vārdiem „un tā viņi dzīvoja ilgi un laimīgi...”, bet tieši sāksies ar šiem vārdiem. Pasaka kurā Kundziņš un Kundzīte caur Apburto mežu dodas aplūkot savas karaļvalsts tālākos nostūrus, kamēr pavalstnieku svīta ceļo uz svinību Pili. Mums savām acīm ir iespēja skatīt un piedalīties šajā satraucošajā notikumā, kad abi tiek kronēti par Karali un Karalieni... Mēs esam liecinieki arī tam, kā jaunajiem „valdniekiem” un viņu viesiem nākas veikt vairākus pārbaudījumus - pieņemt „pareizos” lēmumus, uzrunāt Laimes māti, iekosties ābola, nebaidoties no ļaunās pamātes burvestībām, atrast kristāla kurpīti, izrakt apslēpto mantu un pat krupi nobučot! Svētkus svinēt ir ieradušie nevis vienkārši pavalstnieki, bet tādi viesi kā Labā feja, Buratīno, Princese uz zirņa, Karlsons, pat Antiņš, kuru šurp ir atvedis Zelta zirgs, Ganu zēns, Velns, Sarkangalvīte un Vilks un citas svarīgas personas...
Šis ir notikums par kuru varēsim stāstīt saviem bērniem un mazbērniem, sakot: „Es arī tur biju – ēdu, dzēru un traku danci griezu!”