„Beijing nights”. Vissvaigākā albuma dziesma. Radās jau pēc ceļojuma. Stāsts sekojošs. Kad meklējām finansējumu visām idejām, ieskaitot mūsu gada sākuma tūri, albumu, arī pašu grāmatu nerakstīsi nepaēdis, devāmies arī pie ķīniešiem uz vēstniecību un skaidrojām, ka Ķīnā pavadījām visvairāk laika, arī grāmatā tai veltīts visvairāk lapaspušu un vispār „Ķīna” ir „visvairāk” valsts, bet viņi gaidīja kaut ko vēl. Un tad nu tādā Bendera stiliņā ieminējos, ka albumā būs dziesma... ēēē... „Beijing Nights” jeb „Pekinas naktis”. Tas viņiem ļoti patika, un tad arī sēdos, atsaucu atmiņā Ķīnu, Pekinu, mazo hoteļa istabiņu, pašus ķīniešus uņ viņu ķīnisko skatījumu uz savu Vidusvalsti, un, kur gadījusies, kur ne – izlēca no galvas dziesma! Tāpat prasījās nosaukt albumu „Beijing Nighs”, jo tas patiesībā ir pēdējais, kas palicis atmiņā no šī ceļojuma.