Biogrāfija
ĪSS SATURA PĀRSTĀSTS ROKSĀGA „SENĀ KURSA”
Senajā Kursā – Jūrpilī - starp ezeru un jūru rit ierastā dzīve. Kādas mājas saimniekam ir dēls Loķis, kurš ieskatījies kuršu meitā Marē. Taču dzirkstošajai un darbīgajai Marei rāmais un nosvērtais puisis netīk.
Baltijas jūrā siro vikingi. Brāļi Egils un Torolfs Skallagrimsoni kopā ar citiem vīriem laupa un posta. Kādudien viņi nonāk Kursā. Te viņi noslēdz pamieru un tirdzniecības līgumu. Kad līgums beidzas, viņi sāk laupīt. Reiz vikingi atrod apdzīvotu apmetni un to izlaupa. Vakarā Torolfs redz, ka brālis ar savu kara draudzi nav atgriezies.
Tikmēr Egils mežmalā satiek Mari un iemīlas kuršu meitā.
Taču Īslandē pēc Egila skumst viņa iecerētā Sigrida. Nespēdama sagaidīt un baiļodamās par mīļotā dzīvību, viņa vēršas pie augstākā Dieva – Odina.
Egils ar vīriem iebrūk Loķa sētā, izlaupa māju, bet tad pamana, ka viņus aplenkuši kurši, kas ar zobeniem, bultām un kara cirvjiem – āvām sagūsta vikingus un iemet pagrabā, lai otrā rītā, gaismai austot, nogalinātu. Paši kurši dodas dzīrot.
Mare jūras malā tulko zīmes un sapņo par vikingu Egilu. To ierauga Loķis un mēģina pārliecināt Mari, sakot, ka viņai jāpaliek Kursā.
Tikmēr ziemeļu zemē Sigrida lūdz Dievu Odinu, lai tas kaujās pasargā un nenokauj viņas iemīļoto Egilu. Odins sūta valkīras izlemt kaujas gaitu. Valkīras nolemj neņemt Egilu sev līdzi uz mirušo valstību.
Tā Egilam un viņa vīriem izdodas atbrīvoties. Kamēr kurši dzīro, Egils ar savu kara draudzi nemanīti izlaupa māju un dodas prom. Taču, nonācis mežā, Egils saka vīriem, ka neklājas aptraipīt vikinga godu, jo neklājas zagt un par to nepavēstīt. Viņš aicina vīrus doties atpakaļ. Egils atgriežas kuršu sētā.
Pa ceļam Egils satiek Mari un apsola meiteni ņemt sev līdzi. Viņam tikai veicams vēl viens darbs. Atstājis Mari, Egils atgriežas sētā un, kamēr kurši līksmo, aizdedzina namu. Kad kurši to pamana, visa māja jau liesmo. Egils nogalina lielāko daļu kuršu. Upmalā Egils atrod Mari un abi kopā viņi atgriežas laivā pie Torolfa un pārējiem vikingiem. Gaismai austot, viņi atstāj Kursas krastus.
Senajā Kursā – Jūrpilī - starp ezeru un jūru rit ierastā dzīve. Kādas mājas saimniekam ir dēls Loķis, kurš ieskatījies kuršu meitā Marē. Taču dzirkstošajai un darbīgajai Marei rāmais un nosvērtais puisis netīk.
Baltijas jūrā siro vikingi. Brāļi Egils un Torolfs Skallagrimsoni kopā ar citiem vīriem laupa un posta. Kādudien viņi nonāk Kursā. Te viņi noslēdz pamieru un tirdzniecības līgumu. Kad līgums beidzas, viņi sāk laupīt. Reiz vikingi atrod apdzīvotu apmetni un to izlaupa. Vakarā Torolfs redz, ka brālis ar savu kara draudzi nav atgriezies.
Tikmēr Egils mežmalā satiek Mari un iemīlas kuršu meitā.
Taču Īslandē pēc Egila skumst viņa iecerētā Sigrida. Nespēdama sagaidīt un baiļodamās par mīļotā dzīvību, viņa vēršas pie augstākā Dieva – Odina.
Egils ar vīriem iebrūk Loķa sētā, izlaupa māju, bet tad pamana, ka viņus aplenkuši kurši, kas ar zobeniem, bultām un kara cirvjiem – āvām sagūsta vikingus un iemet pagrabā, lai otrā rītā, gaismai austot, nogalinātu. Paši kurši dodas dzīrot.
Mare jūras malā tulko zīmes un sapņo par vikingu Egilu. To ierauga Loķis un mēģina pārliecināt Mari, sakot, ka viņai jāpaliek Kursā.
Tikmēr ziemeļu zemē Sigrida lūdz Dievu Odinu, lai tas kaujās pasargā un nenokauj viņas iemīļoto Egilu. Odins sūta valkīras izlemt kaujas gaitu. Valkīras nolemj neņemt Egilu sev līdzi uz mirušo valstību.
Tā Egilam un viņa vīriem izdodas atbrīvoties. Kamēr kurši dzīro, Egils ar savu kara draudzi nemanīti izlaupa māju un dodas prom. Taču, nonācis mežā, Egils saka vīriem, ka neklājas aptraipīt vikinga godu, jo neklājas zagt un par to nepavēstīt. Viņš aicina vīrus doties atpakaļ. Egils atgriežas kuršu sētā.
Pa ceļam Egils satiek Mari un apsola meiteni ņemt sev līdzi. Viņam tikai veicams vēl viens darbs. Atstājis Mari, Egils atgriežas sētā un, kamēr kurši līksmo, aizdedzina namu. Kad kurši to pamana, visa māja jau liesmo. Egils nogalina lielāko daļu kuršu. Upmalā Egils atrod Mari un abi kopā viņi atgriežas laivā pie Torolfa un pārējiem vikingiem. Gaismai austot, viņi atstāj Kursas krastus.