Monta

Dziedu jau no 3 gadu vecuma. Sākumā dziedāju solo pie savas "mūzikas mammas", Agijas Pizikas, tad pievienojos viņas bērnu ansambļiem. Vienā brīdī vecākās grupas ansamblis izjuka un es pārstāju nopietni nodarboties ar dziedāšanu. Tomēr es nezaudēju mīlestību pret mūziku, 7 gadus izmācījos mūzikas skolā flautas spēli. Tā kā nedaudz arī apguvu solfedžo pamatus, klavierspēli. Tomēr es biju slinka un ietiepīga, negribēju neko no tā visa, vēlējos dziedāt. Faktiski tikai pēdējā gadā sāka iepatikties tas, ko daru. Nu ir pagājuši jau 3 gadi, kopš esmu beigusi mūzikas skolu. Flautu neesmu paņēmusi rokās ne reizi, protams, žēl. Tomēr mana aizraušanās ir dziedāšana, un nu pat esmu sākusi mācīties spēlēt ģitāru. Tas gan notiek pašmācības ceļā, tādēļ nav tik profesionāli kā gribētos, bet nu, es uz to skatos tā, ka tas ir tikai sākums, un tas noteikti ir cienīgi priekš sākuma. Tagad eju Agijas Pizikas korī "Mītava". Tas ir vienīgais, ko es daru ārpus mājas saistībā ar mūziku. Pārsvarā darbojos mājās savā nodabā. Esmu pēc dabas visai kautrīga un kompleksaina, tādēļ neesmu nevienam sevišķi rādījusi to, ar ko es nodarbojos, tikai pašiem tuvākajiem. Bet nu pat esmu pārdzīvojusi nepatīkamu posmu savā dzīvē un tas mani iedvesmoja dziedāt un darīt to kā vēl nekad. Un te nu es esmu. Mans sapnis ir izveidot grupu, kas spēlēs džezu, r&b, fanku, blūzu, pa laikam roku, akustiku un balādes ar. Kaut ko uz to pusi. Pašlaik jūtos visai "zaļa", jo man nav skolotāja, kas mani varētu bakstīt un bīdīt, kā arī back grupas, kas spēlētu mazāk vai vairāk profesionālu mūziku, tāpēc šo saucamo "skici" es ieliku šeitan un parādu aptuveni, kas es esmu un ko es varu. Un tā kā es nespēlēju ģitāru ļoti kolosāli, nevaru koncentrēties vairāk uz balsi, tāpēc es atvainojos par kādām kļūmēm utt., kā arī par ne tik labo skaņas kvalitāti, dažādiem defektiem apakš ierakstam.