Pasakat man vienu,kāpēc tā tagad ir?
dvēsele Tev zūd,
kā var atdot daļu no sevis,bet to nenovērtē...
Kā tas var būt,
ka sāpini Tu otru,
kāds tam ir iemesls,atņemt daļu dvēseles,
bet pēc laika to nožēlo,
bet gribēji jau labāk,bet sanāca,kā vienmēr.

Tu sniedzies pēc viņa,
bet ne patiesi,saki,ka otrs cilvēks nav patiess,
pieņem visus tavus plusus un mīnusus,
bet Tev tik un tā nav gana.
Kāds iemesls ir tam,
ka slīksti Tu grādos,
vainojot otru,bet vainīgs esi Tu pats pie tā.

Tu slīksti asārās dēļ sāpēm,
domājot kāpēc gan tā notika,
ka aizgāja tālu prom no Tevis,
lēti vārdi un tik daudzās tukšās darbības.
Domā,kāpēc atdevi daļu sevis,
bet attieksmes pretī nekādas,
sirdī jūti asasas klauves,tik savādu naidu,
atkal nodevība..

Tu nespēsi vairs noticēt,
bet kāpēc,
ja pats reiz izrādi tādas ainas.
Saki naids?Bet no kā gan tas?
Saki neveiksme?Kā ja domā to negatīvo.