Jāmācās vēsture, lai dabūtu atbildes!
Raksta autore Dārta Sīka

Sarunā ar vēsturnieku, bijušo politiķi un tagad arī rakstnieku Ati Lejiņu, ir kaut kas kinematogrāfisks – aiz loga piemājas dārzā smaga ābele pilnbriedā, kaut kur tālumā brīžiem par sevi atgādina dzīvīgās Rīgas ielas un aristokrātiskais meinkūns, noklausījies sev būtisko, no sava slēpņa izlien tikai uz sarunas beigām. Ata Lejiņa grāmata “Karavīrs un Guntiņa” ir palaista pasaulē, atvēršana nupat notikusi. Kāda ir sajūta pēc paveiktā darba?

Atis Lejiņš par to ir ilgi domājis, tas esot sācies, jau pirms grāmata devusies pie lasītāja ­– juties iztukšots un vientuļš. Jo viss, kas tajā uzrakstīts, nāk no iekšēji saprastā un pārdzīvotā. “Esmu lasījis arī teorijas grāmatas – ­kas tad īstenībā literatūra ir. Anglis Entonijs Bērdžs teica – ja rakstnieks neraksta dziļi no sevis, ko pats dzīvē ir piedzīvojis, tad tas nevar būt reāli un cilvēki manīs,” bilst Lejiņš.

👉Sarunu lasiet žurnāla 17. oktobra numurā! #mājasviesis #latvijasmediji

Abonē “Mājas Viesi” nākamajai sezonai: https://www.lasi.lv/abonesana/izdevumi/m…