Galerija 24.03.2023
5 attēli • 24. mar 2023 15:23
Lai met man ar akmeņiem!
Kā svaiga ūdens šļuka feisbuka diskusiju staignājā par padomju okupācija laika paliekām, tostarp arī Andreja Upīša pieminekli, ieplūda Gunta Bereļa ieraksts. Trīs gadus viņš noņēmies ar romānu par Upīti, drīz likšot tam punktu, lai grāmata varētu iznākt nākamgad. Tomēr uz sarunu par ģēniju, absolūtu nelieti un vienkārši labu cilvēku, kā rakstnieks vērtē sava topošā daiļd...VairākLai met man ar akmeņiem!
Kā svaiga ūdens šļuka feisbuka diskusiju staignājā par padomju okupācija laika paliekām, tostarp arī Andreja Upīša pieminekli, ieplūda Gunta Bereļa ieraksts. Trīs gadus viņš noņēmies ar romānu par Upīti, drīz likšot tam punktu, lai grāmata varētu iznākt nākamgad. Tomēr uz sarunu par ģēniju, absolūtu nelieti un vienkārši labu cilvēku, kā rakstnieks vērtē sava topošā daiļdarba varoni, ir mierā arī šodien.
Uz nepazīstamiem zvaniem Berelis vairs neatbild, jo pārlieku bombardējot ar jautājumiem par pieminekli, it kā viņš būtu tēlniecības mantojuma eksperts. Nav gan nekāds brīnums, tāpēc ka ar pieminēto feisbuka ierakstu ļaudis sparīgi dalījās. Un labi, ka dalījās, jo pamatīga raksta garumā prasmīgi izvētīts gan Andreja Upīša, gan ielu pārdēvēšanas temats. Pa vidu jaunā romāna radošajām mokām pagājušā gada nogalē viņam iznācis oldzeltenos vākos iesiets eseju krājums "...rakstīt...", kas apliecina, ka gan autoram, gan daudziem citiem vārda meistariem rakstīšana var būt kā akmens kaklā, ko grūti nest, bet arī nomest negribas.
👉Sarunu lasiet žurnāla 23. marta numurā!