Galerija 24.04.2022
3 attēli • 24. apr 2022 10:29
Aizkustinošs stāsts ar laimīgām beigām - Harkivas kaķa Maikla brīnumainā atgriešanās 🇺🇦🐱
Tinjakovu ģimenes – Aleksandras, viņas vīra Artjoma, viņu trīs bērnu – 15 gadus vecās Marijas, 13 gadus vecā Mihaila un 10 gadus vecās Fioklas, divgadīgā kaķa Maikla un deviņus mēnešus vecās sunītes Džerijas – mājas līdz marta sākumam bija Ukrainas pilsētā Harkivā. Bet tagad ģimene ar abiem mājdzīvniekiem,...VairākAizkustinošs stāsts ar laimīgām beigām - Harkivas kaķa Maikla brīnumainā atgriešanās 🇺🇦🐱
Tinjakovu ģimenes – Aleksandras, viņas vīra Artjoma, viņu trīs bērnu – 15 gadus vecās Marijas, 13 gadus vecā Mihaila un 10 gadus vecās Fioklas, divgadīgā kaķa Maikla un deviņus mēnešus vecās sunītes Džerijas – mājas līdz marta sākumam bija Ukrainas pilsētā Harkivā. Bet tagad ģimene ar abiem mājdzīvniekiem, bēgot no briesmīgā Krievijas izraisītā kara Ukrainā, apmetusies Latvijas pilsētiņā Valkā, kas robežojas ar Igauniju.
Tinjakovi nāk no Harkivas, kur 24. februāra naktī pirmās krievu armijas izšautās raķetes pārlidoja pāri ģimenes mājai… Un ietriecās tālāk pilsētā: “Mēs to redzējām no savas mājas logiem. Redzējām, kā viss deg… Tās sajūtas nav iespējams izstāstīt.”
Aleksandra mazliet samulst un saka: “Es zinu, tas izklausīsies jocīgi, bet es neatceros datumu. Jo no 24. februāra mēs sākām laiku skaitīt citādi – kara otrā diena, kara piektā diena… Un, jo šo dienu kļuva vairāk, jo šausmīgāka apziņa bija… Tāds melnums, smagums, no kura nevar tikt vaļā…”
Veiksmīgi sasniedzot Lietuvu, ģimene apmetās viesu namā. Viss it kā mierīgi, bet tad.. kaķis Maikls nekur nav bijis atrodams! “Izmeklējām visu viesnīcu, katru kaktu, katru stūri, ielīdām visur, kur varam iedomāties. Meklēja visi, bet Maikla nav. Meklējām visas tās dienas – gan pa nakti, gan pa dienu, bet no kaķa nebija ne miņas. Mums pēc tam bija jādodas tālāk ceļā, bet viena ukraiņu ģimene vēl varēja palikt. Nodevām informāciju par kaķi viesnīcas saimniekiem, darbiniekiem, atstājām fotogrāfijas un smagu sirdi devāmies prom… Šķita – nu kā gan tas iespējams? Tik negodīgi! Tikt prom no kara Ukrainā, vairākas dienas pavadīt grūtā ceļā un te – viesnīcā pazaudēt Maiklu? Protams, bērni raudāja, tobrīd situācija likās bezcerīga..”
👉Visu rakstu lasiet žurnāla 21. aprīļa numurā!
