Galerija 10.10.2021
4 attēli • 10. okt 2021 11:30
Šogad aprit 80 gadu kopš Salaspils nometnes izveidošanas nacionālsociālistiskās Vācijas okupētajā Latvijā. Laikā no 1941. gada novembra līdz mūsdienām Salaspilī ir atradusies gan nacistu okupācijas varas nodibināta represīva ieslodzījuma nometne, gan padomju okupācijas varas veidota vācu karagūstekņu nometne un padomju armijas novietne. 1967. gadā atklātais starptautiskas nozīmes arhitektūras piem...VairākŠogad aprit 80 gadu kopš Salaspils nometnes izveidošanas nacionālsociālistiskās Vācijas okupētajā Latvijā. Laikā no 1941. gada novembra līdz mūsdienām Salaspilī ir atradusies gan nacistu okupācijas varas nodibināta represīva ieslodzījuma nometne, gan padomju okupācijas varas veidota vācu karagūstekņu nometne un padomju armijas novietne. 1967. gadā atklātais starptautiskas nozīmes arhitektūras piemineklis – Salaspils memoriālais ansamblis – ir veltīts šeit pazemoto cilvēku piemiņai un vienlaikus ir spilgts apliecinājums Salaspils nometnes vēstures ideoloģizētai atklāsmei padomju gados un mūsdienu centieniem pēc iespējas objektīvi izprast tās vēsturi.
Salaspils memoriāls ir veidots, gan paužot vispārcilvēciskas humānisma idejas un līdzjūtību nacistu režīma upuriem, gan sekojot Otrā pasaules kara beigās padomju karaspēka atkārtoti okupētajā Latvijā valdošajai komunistiskajai ideoloģijai un sabiedrībā oficiāli izplatītajai informācijai par Salaspils nometni. Emocionāli iespaidīgais memoriāls ir pirmais Padomju Savienībā tapušais ansamblis, kurā līdzās tēlniecībai ir izmantoti specifiski brutālisma arhitektūras izteiksmes līdzekļi. Memoriāla autori (arhitekti Gunārs Asaris, Oļģerts Ostenbergs, Ivars Strautmanis un Oļegs Zakamennijs, tēlnieki Ļevs Bukovskis, Oļegs Skarainis un Jānis Zariņš) 1970. gadā saņēma augstāko PSRS apbalvojumu – Ļeņina prēmiju.
Memoriālā ansambļa kopējā kompozicionālā ideja balstās bijušās nometnes teritorijas topogrāfijas un ainavas elementu izmantošanā. Vietā, kur aptuveni atradās galvenie ieejas vārti, ir izveidota iespaidīga 105 metrus gara un 12 metrus augsta betona ieejas siena, t .s. "dzīvības–nāves robeža" ar metālā kaltiem vārdiem "Aiz šiem vārtiem vaid zeme". Betona apjoms sienā sasniedz 2000 kubikmetru, tās unikālais robustais raksts ir veidots, noņemot sienas koka stiprinājumus un atstājot dēļu oriģinālos nospiedumus, simboliski attēlojot raupjo koka baraku izskatu. Teritorijā aiz Salaspils memoriālā ansambļa galerijas – ieejas sienas atrodas ceremoniju laukums, kura kreisajā pusē ir izbūvēts melna granīta postaments, kas paredzēts vainagu un ziedu nolikšanai. Te nepārtraukti darbojas elektroniskais metronoms, kas atdarina cilvēka sirdspukstus.
No Salaspils memoriāla galerijas paveras skats uz pakavveida "ciešanu ceļu", kas ietver nometnes lauku ar brīvi izvietotiem grandioza izmēra raupja oļu betona tēliem. Skulptūru grupā dominē tēli, kas uzsver daļas ieslodzīto komunistisko pārliecību, bet trūkst tēlu, kas parādītu cilvēkus (Rietumeiropas ebreji, Latvijas un Polijas pretošanās kustības dalībnieki, Baltijas tautu karavīri un citi), kuru atrašanās nometnē ilgstoši bija noklusēta. "Mātes" tēls ir piemineklis bērniem, kuri mira Salaspils nometnē, un tām mātēm, kam ar varu atņēma viņu bērnus. Dziļas sāpes pauž "Pazemotās" tēls, bet "Nesalauztais" arī saļimis dveš pārliecību, ka brīvību mīlošus cilvēkus visā pasaulē nevar iznīcināt nekad. Atbilstoši padomju laika izpratnei ir veidota tēlu grupa "Solidaritāte", "Zvērests" un "Rot Front", kas pauž drūmu svinīgumu, pārdzīvotā smagumu un ticību nākotnei. Uz karātavu vietā novietotā betona pieminekļa lasāmais uzraksts "Šeit cilvēks ir sodīts par to, ka nav izdarījis noziegumu… Šeit cilvēks ir sodīts par to, ka bija cilvēks un mīlēja dzimteni…" pauž padomju ideoloģijas propagandēto idealizēto skatījumu par Salaspils nometnes ieslodzīto komunistisko pārliecību un uzticību Padomju Savienībai, bet neatspoguļo reālo nometnes ieslodzīto daudznacionālo sastāvu un katram savas dzimtenes mīlestību.
Visu rakstu lasiet žurnāla 7. oktobra numurā.
