2 attēli • 26. sep 2021 11:13
Vācijas parlamenta vēlēšanas šodien, 26. septembrī pieliks punktu Angelas Merkeles valdīšanai, jo pēc 16 gadiem kancleres amatā viņa nolēmusi vairs nekandidēt uz nākamo termiņu. Vāciešiem nebūs viegli atrast cienīgu pēcteci Merkelei, kas ar savu mieru un savaldību krīzes situācijās izpelnījusies "nācijas mātes" titulu Vācijā, kā arī cieņu un pat apbrīnu citviet Eiropā un pasaulē.
Parast...VairākVācijas parlamenta vēlēšanas šodien, 26. septembrī pieliks punktu Angelas Merkeles valdīšanai, jo pēc 16 gadiem kancleres amatā viņa nolēmusi vairs nekandidēt uz nākamo termiņu. Vāciešiem nebūs viegli atrast cienīgu pēcteci Merkelei, kas ar savu mieru un savaldību krīzes situācijās izpelnījusies "nācijas mātes" titulu Vācijā, kā arī cieņu un pat apbrīnu citviet Eiropā un pasaulē.
Parasti tā ir nedemokrātisku valstu pazīme, ja valsts vadītāja postenī gadiem ilgi darbojas viens cilvēks. Spilgts piemērs ir mūsu kaimiņvalstis Krievija un Baltkrievija, kur jau vairāk nekā 20 gadus valda attiecīgi Vladimirs Putins un Aleksandrs Lukašenko. Taču arī Vācijā daudziem jauniešiem, kas svētdien, 26. septembrī, pirmoreiz balsos parlamenta vēlēšanās, nav nekādu atmiņu par laiku pirms Merkeles nākšanas pie varas; viņiem Merkele ir sinonīms vārdam "kanclere". Vācijā klīst joks, ka mazi zēni vaicā saviem vecākiem: vai arī vīriešiem ir iespēja kļūt par valdības vadītāju? Atšķirībā no Lukašenko un Putina kanclere Merkele savu varu ir ieguvusi godīgi, uzvarot brīvās vēlēšanās. Tas, ka vācieši reizi no reizes ir uzticējušies viņai, liecina par Merkeles nevainojamo reputāciju un spēju iegūt vēlētāju uzticību. Vienlaikus tas liecina arī par viņas spēju gūt virsroku aizkulišu darījumos, jo Vācijā valdību nekad neveido viena partija, vienmēr ir jāmēģina sabīdīt kopā koalīciju no divām vai vairākām partijām, un Merkele ir nepārspējama meistare kompromisu panākšanā. Paredzams, ka pēc vēlēšanām Vācijā arī šoreiz gaidāmas ilgas un grūtas sarunas par jaunās valdības veidošanu. Ja valdība vēl nebūs izveidota līdz 17. decembrim, tad Merkele būs pārspējusi savu darbaudzinātāju Helmūtu Kolu kā ilgākā valdības vadītāja mūsdienu Vācijas vēsturē. Helmūts Kols bija Vācijas kanclers no 1982. līdz 1998. gadam, savukārt Merkele šo posteni ieņem kopš 2005. gada novembra.
Merkele pēc profesijas ir zinātniece, kas lielajā politikā ienāca pēc Berlīnes mūra krišanas 1989. gadā. Viņas tēvs bija luterāņu mācītājs, kurš pagājušā gada 50. gados neilgi pēc Angelas dzimšanas no Rietumvācijas pārcēlās uz komunistisko Austrumvāciju, jo viņam tur bija ierādīta garīdznieka vieta nelielā draudzē. Viņas bērnība un jaunība aizritēja totalitārā VDR režīma apstākļos. Merkele stāstīja, ka 80. gadu beigās viņa dzīvoja Austrumberlīnē un katru dienu pa ceļam uz darbu nācies iet garām Berlīnes mūrim, kas simbolizēja ierobežoto brīvību. Taču tad mūris līdz ar visu VDR režīmu pēkšņi sabruka, un Angelai pavērās jaunas iespējas. "Kur reiz slējās tumšs mūris, tur pēkšņi atvērās durvis. Es sapratu, ka tā ir mana iespēja. Aizgāju no zinātnieces darba un iesaistījos politikā. Tas bija aizraujošs un brīnumains laiks," vēlāk atcerējās Merkele, kurai tolaik bija 35 gadi. Savas politiskās karjeras laikā Merkele ir atvērusi daudzas durvis: viņa ir pirmā sieviete Vācijas kancleres amatā, arī pirmā Vācijas valdības vadītāja, kas dzimusi pēc Otrā pasaules kara, un pirmā, kas augusi VDR. Merkele kļuva par Kristīgo demokrātu partijas līderi, lai gan viņas biogrāfija ir ļoti netipiska šai partijai: sieviete no Austrumvācijas, augusi protestantu ģimenē, ar šķirtas laulības pieredzi, bet bez bērniem. Kristīgo demokrātu partijā parasti dominēja vīrieši no Rietumvācijas, galvenokārt katoļi, ģimenes vērtību sludinātāji. Angela ir divreiz precējusies; Merkeles uzvārds viņai saglabājies no pirmā vīra. Otrais vīrs Joahims Zauers ir kvantu ķīmijas profesors. Merkelei pašai nav bērnu, bet Zaueram ir divi pieauguši dēli no iepriekšējās laulības. Kad 80. un 90. gadu mijā Merkele ienāca politikā, viņu savā paspārnē ņēma toreizējais Vācijas kanclers Helmūts Kols, kurš jauno politiķi dēvēja par "manu meiteni" (mein Madchen). "Meitene" ieņēma ģimenes lietu un vides aizsardzības ministru amatus, bet 90. gadu beigās, kad Kristīgo demokrātu partiju satricināja aizdomīgu ziedojumu skandāls, bez sirdsapziņas pārmetumiem novērsās no sava skolotāja, lai pati kļūtu par kristīgo demokrātu līderi. Tagad, kad Merkele jau 16 gadus darbojusies Vācijas kancleres amatā, viņu neviens vairs nedēvē par "meiteni", bet gan uzskata par "Mutti", nācijas "mammu", kas nenogurstoši rūpējas, lai Vācijas tauta būtu pabarota un drošībā. 16 gadu laikā Merkelei izdevies sekmīgi pārvarēt daudzas krīzes, sākot no 2008. un 2009. gada finanšu krīzes līdz pat tagadējai Covid-19 pandēmijai. "Merkeles valdīšanas laiku lielā mērā ietekmējušas septiņas katastrofas jeb krīzes: finanšu krīze; eiro krīze; Krievijas prezidenta Putina radītie draudi; bēgļu pieplūdums; Donalds Tramps, kura vārds kļuva par sinonīmu liberālās demokrātijas apdraudējumam; klimata pārmaiņas un koronavīrusa pandēmija," raksta Vācijas žurnāls "Der Spiegel". "Merkeles darbs bija rast atbildes, pirmkārt, Vācijas labā, bet arī Eiropai un pasaulei."
Visu rakstu lasiet žurnāla 23. septembra numurā.
