2 attēli • 11. sep 2021 10:17
2001. gada 11. septembrī pasauli satricināja ziņas no ASV, kur teroristu uzbrukumā Ņujorkā un Vašingtonā tika nogalināti gandrīz 3000 cilvēku. ASV valdība nekavējoties pasludināja “karu pret terorismu”, kas turpinās jau 20 gadu. Amerikāņiem daļēji ir izdevies sasniegt savus mērķus: nogalināt teroristu vadoni Osamu bin Ladenu un novērst jaunus līdzīga mēroga uzbrukumus ASV teritorijā, taču islāma e...Vairāk2001. gada 11. septembrī pasauli satricināja ziņas no ASV, kur teroristu uzbrukumā Ņujorkā un Vašingtonā tika nogalināti gandrīz 3000 cilvēku. ASV valdība nekavējoties pasludināja “karu pret terorismu”, kas turpinās jau 20 gadu. Amerikāņiem daļēji ir izdevies sasniegt savus mērķus: nogalināt teroristu vadoni Osamu bin Ladenu un novērst jaunus līdzīga mēroga uzbrukumus ASV teritorijā, taču islāma ekstrēmisti nebūt nav sakauti un Afganistānā pie varas atkal nācis radikālais “Taliban” režīms.
Eiropas vēsturē ir zināms gan Trīsdesmitgadu karš, gan Simtgadu karš, bet ilgākais karš ASV vēsturē bija tieši militārā operācija Afganistānā, kam augusta beigās tika pielikts punkts, izvedot pēdējās amerikāņu karaspēka vienības no Afganistānas. ASV prezidents Džo Baidens gribēja pielikt punktu šim karam pirms 11. septembra, kad tiks pieminēta 20. gadadiena kopš 2001. gada terora aktiem, kas savulaik pamudināja ASV valdību nosūtīt amerikāņu karavīrus uz Afganistānu. “Es nevēlos sūtīt vēl vienu Amerikas dēlu un meitu paaudzi cīnīties karā, kam bija jābeidzas jau sen,” uzsvēra Baidens. Viņš norādīja, ka karš Afganistānā prasījis lielus upurus ne tikai karavīru dzīvības veidā. ASV nodokļu maksātājiem šis karš izmaksājis vairāk nekā divus triljonus dolāru jeb 300 miljonus dolāru dienā katru dienu 20 gadu garumā. Un tās vēl ir salīdzinoši pieticīgas aplēses.
Atskatoties uz 11. septembra terora aktu cēloņiem, jāņem vērā arī priekšvēsture, jo islāma ekstrēmisma uzplaukumu lielā mērā veicināja ASV īstenotā politika. Amerikāņi nebūt nebija pirmie, kas centušies “ievest kārtību” Afganistānā; 80. gados ar līdzīgu mērķi Afganistānā darbojās PSRS karaspēks. ASV tolaik atbalstīja islāma kaujiniekus cīņā pret padomju karaspēku, jo uzskatīja komunismu par lielāku ļaunumu. Savulaik tieši Afganistānā pirmo kaujas rūdījumu guva vēlākais “Al Qaeda” vadonis Osama bin Ladens un viņa līdzgaitnieki.
Bin Ladens un viņa rokaspuiši sapņoja par triecienu pašā ASV sirdī, kas visai pasaulei parādītu, ka arī pasaulē varenākās valsts iedzīvotājiem jātrīc bailēs džihādistu priekšā. Tādēļ tika izstrādāts plāns, kas paredzēja sagrābt pasažieru lidmašīnas un izmantot tās kā ieroci, lai sagrautu vairākus ASV varenības simbolus. Teroristi par uzbrukuma mērķi izraudzījās vairāk nekā 400 metru augstos Dvīņu torņus Ņujorkā, kā arī Pentagona ēku Vašingtonā, kur izvietota ASV Aizsardzības ministrija. Ceturto lidmašīnu, visticamāk, bija plānots ietriekt ASV parlamenta ēkā (Kapitolijā).
Visa plāna sagatavošana un īstenošana “Al Qaeda” teroristiem izmaksāja ap 400 000 līdz 500 000 dolāru (salīdzinājumam – ASV kara aviācijas bumbvedējs “B-2” izmaksā apmēram divus miljardus dolāru). Uzbrukums tika īstenots 2001. gada 11. septembrī rīta stundās, kad cilvēki bija ieradušies darbā Dvīņu torņos un Pentagonā, jo teroristu mērķis bija radīt pēc iespējas vairāk upuru. Uzbrukumu veica 19 teroristi, kas bija sadalījušies grupiņās pa četri vai pieci. Viņi sagrāba četras pasažieru lidmašīnas, kas 11. septembra rītā bija izlidojušas no dažādām lidostām ASV austrumu piekrastē. Gaisa pirātisms jau tolaik nebija nekas jauns, tādēļ lidmašīnu apkalpe domāja, ka teroristi liks nolaisties kādā no lidostām un izvirzīs savas prasības apmaiņā pret ķīlnieku atbrīvošanu. Taču šoreiz teroristiem nebija ne prātā izvirzīt kādas prasības, jo tā jau no paša sākuma bija iecerēta kā pašnāvnieku misija. Teroristi neitralizēja lidmašīnu apkalpi un paši pārņēma lidmašīnu vadību (pirms tam viņi bija apguvuši lidaparātu vadīšanas iemaņas ASV pilotu apmācības skolās). Divas lidmašīnas tika ietriektas Dvīņu torņos Ņujorkā. Aviācijas degviela izraisīja milzīgu ugunsgrēku, kas izkausēja debesskrāpju metāla konstrukcijas, tādēļ gan Dienvidu, gan Ziemeļu tornī iebruka debesskrāpja augšdaļa, kas krita uz leju, iznīcinot stāvu pēc stāva. Viens tornis sabruka nepilnu stundu pēc lidmašīnas ietriekšanās, vēl pēc pusstundas sabruka arī otrs. Dvīņu torņu drupās gāja bojā vairāk nekā 2600 cilvēku.
Visu rakstu lasiet žurnāla 9. septembra numurā.
