Atpakaļ uz stāstu sarakstu

Nams, kur muzejs mīt.

Ķekavas novadpētniecības muzejs izvietots Doles Tautas namā - namā ar senu vēsturi un savu elpu, kas piedzīvojis neskaitāmas pārmaiņas un varas maiņas, bet tas vienmēr (izņemot dažus pamestības un aizmirstības posmus) bijis pildīts ļaudīm.

Sākotnēji nams celts kroga vajadzībām. Ķekavā krogs minēts jau 17. gs. Krogā vienmēr pulcējās ļaudis - vietējie iedzīvotāji, ceļinieki, vienkārši garāmbraucēji. Krogos ne tikai virmoja jautrība un nebēdnība, bet tas tika izmantots arī dažādām amatvīru apspriedēm. Nereti krogos tika slēgti dažādi darījumi, līgumi, kā arī vestas pārrunas. Šeit pulcējās gan veci, gan jauni, krogā mutuļoja sabiedriskā dzīve.

1907.gadā tika dibināta Doles Saviesīgā biedrība, kas namu pārņēma savām vajadzībām. Pārbūvētais nams tika atklāts 1911. gadā.

Pirmais pasaules karš ieviesa korekcijas arī Doles Tautas namā. Pēc kara šeit bija Tautas nams, darbojās veikals un maizes ceptuve.

Padomju laikā telpas savām vajadzībām izmantoja ciema padome.

Kad Ķekavā uzcēla putnu fabriku, attīstījās arī putnu fabrikas ciems, radās jauna apbūve, līdz ar to jaunas vajadzības. Tika uzcelts jauns kultūras nams un visa kultūras dzīve pārcēlās uz jauno Kultūras namu. Vēl kādu laiku Tautas nama pirmo stāvu izmantoja veikali, kā arī kolhozs to izmantoja savām saimnieciskajām vajadzībām.

Savu spožumu nams atguva 2009. gadā, kad tika pabeigti atjaunošanas darbi un tas atklāts no jauna.

Šobrīd namā atrodās ne tikai muzejs, bet arī Kultūras aģentūra, Tūrisma informācijas centrs, bibliotēka.

Šis ir tikai viens no Ķekavas kultūrvēsturiskajiem objektiem. Ķekavas novadā ir vēl daudz citu interesantu apskates vietu - Doles - Ķekavas Sv. Annas baznīca ar sienā iemūrētu lielgabala lodi, Katlakalna baznīca ar dendroloģiskajiem stādījumiem, konditorejas fabrika "Mario", Daugmales pilskalns, mini zoo "Mežavairogi", Daugmales Bišu Jāņa saimniecība u.c. Par tūrisma iespējām Ķekavas novadā iespējams uzzināt Ķekavas Tūrisma informācijas centrā vai www.kekava.lv sadaļā Tūrisms.

Tekstā izmantoti materiāli no S. Rusmaņa grāmatas "Neiepazītā Latvija", V. Strazdiņas grāmatas "Ķekava. Laiki un likteņi".