2. februāris - Sveču diena
1 attēls • 2. feb 2014 08:20
Foto: Diāna Supe
2. februāris-KUNGA PREZENTĀCIJA TEMPLĪ (Sveču diena)
Šai dienā atceramies to, kā Vissvētākā Jaunava Marija un Jāzeps nes bērnu Jēzu uz templi, lai viņu veltītu debesu Tēvam. Svētnīcas apmeklējums kļūst par žēlastības brīdi Simeonam un Annai, kuri ir gaidījuši Dieva Apsolīto mesiju, Kungu Jēzu Kristu(LK 2, 22-40).
Tautā šo dienu sauc par Sveču dienu. Jēzus Kristus - Pasaules gaisma...VairākFoto: Diāna Supe
2. februāris-KUNGA PREZENTĀCIJA TEMPLĪ (Sveču diena)
Šai dienā atceramies to, kā Vissvētākā Jaunava Marija un Jāzeps nes bērnu Jēzu uz templi, lai viņu veltītu debesu Tēvam. Svētnīcas apmeklējums kļūst par žēlastības brīdi Simeonam un Annai, kuri ir gaidījuši Dieva Apsolīto mesiju, Kungu Jēzu Kristu(LK 2, 22-40).
Tautā šo dienu sauc par Sveču dienu. Jēzus Kristus - Pasaules gaisma ! Svece simbolizē garīgo gaismu, kas apgaismo ticīgo sirdis. Baznīca šajā dienā svētī sveces.
Kad bija pagājušas Mozus likumā noteiktās šķīstīšanās dienas, vecāki nesa Jēzu uz Jeruzalemi, lai Viņu veltītu Kungam, kā ir rakstīts Kunga Likumā: “Katrs vīriešu kārtas pirmdzimtais lai tiek veltīts Kungam,” – un lai upurētu, kā sacīts Kunga Likumā, “vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus”.
Un, lūk, Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons. Šis cilvēks bija taisnīgs un dievbijīgs un gaidīja Izraēļa iepriecināšanu, un pār viņu bija Svētais Gars. No Svētā Gara viņš bija saņēmis atklāsmi, ka neredzēs nāvi, pirms nebūs uzlūkojis Kunga Svaidīto.
Un, Gara pamudināts, viņš iegāja svētnīcā. Un, kad vecāki ienesa Bērnu Jēzu, lai par Viņu izpildītu Likuma priekšrakstus, viņš paņēma To rokās un slavēja Dievu, un sacīja: “Tagad nu atlaid, Kungs, savu kalpu mierā, kā Tu esi sacījis, jo manas acis ir skatījušas Tavu pestīšanu, ko Tu sagatavoji visu tautu priekšā,– gaismu pagānu apgaismošanai un slavu savai Izraēļa tautai.”
Un Viņa tēvs un Māte brīnījās par to, kas tika sacīts par Bērnu. Bet Simeons viņus svētīja un sacīja Viņa Mātei Marijai: “Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kurai pretosies. Un tavu pašas dvēseli caurdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu nodomi.”
Tur bija arī praviete Anna, Fanuēļa meita, no Asera cilts, gados ļoti veca. Pēc savas jaunības viņa septiņus gadus dzīvoja ar savu vīru un palika atraitne. Tā viņa bija nodzīvojusi līdz astoņdesmit četriem gadiem, nešķirdamās no svētnīcas, kur gavēņos un lūgšanās kalpoja dienu un nakti
-
