ALŽĪRIJAS KOMANDĒJUMS 5: Timgada un Džemila – Senās Romas pansionāts Āfrikā

Izbraukājis krustām šķērsām Sahāras tuksnesi, dodos vēl tālāk uz ziemeļiem uz tā saucamo “zaļo Alžīriju”!

Lai gan Sahāra ir lielākais un skaistākais Alžīrijas reģions, tomēr tas nebūt nav vienīgais, un Āfrikas lielākā valsts var piedāvāt arī kaut ko pilnīgi savādāku sausajām, tuksnesīgajām ainavām, kas redzētas pirmajās divās nedēļās - pavisam citu Alžīriju, zaļojošo un ziediem klātu, turklāt vēl tirkīzzila ūdens apskalotu.

Tāpat tās ziemeļdaļa lutina savus retos viesus ar kultūras un arhitektūras veltēm, ko ar uzviju apliecina fakts, ka Alžīrija ir zeme, kur atrodas lielākā franču celtņu koncentrācija pasaulē ārpus Francijas; vieta, kur atrodas izmēros grandiozākā mošeja ārpus Saūda Arābijas, un tā ir arī valsts ar lielāko skaitu Senās Romas pilsētu drupām ārpus Itālijas.

Tieši ar Seno Romu arī turpinu, jo, pārbraucot pāri nelielai Atlasa kalnu pārejai, kas atdala Sahāras tuksnesi no “zaļās Alžīrijas”, nonāku romiešu izveidotajā Timgadā. Alžīrijas ziemeļdaļa burtiski noklāta ar romiešu senpilsētu drupām, kopā to vairāk kā 500, bet Timgada starp tām īpaši izceļas, jo tā tiek uzskatīta par vienu no vislabāk saglabājušajām Senās Romas senpilsētām pasaulē.

Šo 1. gs., imperatora Trajāna dibināto pilsētu, kas uzcelta pasaule lielākā tuksneša pievārtē, bieži mēdz dēvēt par “Āfrikas Pompejām”, jo savulaik no Sahāras atpūstās smiltis to uz gadsimtiem apraka un iekonservēja gluži kā Vezuva pelni bēdīgi slaveno “Itālijas brālēnu”. Rezultātā franču arheologi nedaudz parušinājās pa smiltīņām un atklāja romiešu pilsētu ar izcili saglabājušos ielu un pilsētas plānojumu, kādu nekur citur pasaulē neredzēt. Skati no satelīta kartes vai internetā klejojošiem drona uzņēmumiem ir pārsteidzoši, bet uz vietas atrasties un to dzīvē redzēt ir vēl labāk.

Gadu gaitā apceļojot dažādus Senās Romas valsts nostūrus un apdzīvotās vietas, no Palmiras Sīrijā līdz Volubilis Marokā, otrā impērijas galā, nekur nav redzēta tik plaša mēroga un plānojuma ziņā labi saglabājusies romiešu pilsēta, kas tik labi dotu ieskatu tā laika dzīvē. Un dzīve šai pasaules malā nebūt nebija slikta, patiesībā daudzo karsto avotu klātbūtne, Vidusjūras ūdeņi un patīkamais klimats lika iemīlēt romiešiem Alžīriju padarot to par tādu kā kūrorta zonu jeb pansionātu, kur apbalvot dižos leģionārus par uzvarām kaujām ar pienācīgām vecumdienām. Arī Timgada tika dibināta, kā prestižs pansionāts atvaļinātajiem Trešā Augusta leģiona veterāniem un tas, ka šeit dzīve bija tīrā medusmaize jeb laba vieta, kur pavadīt vecumdienas apliecina ne tikai veselu 14 piršu jeb SPA kompleksu drupas, bet arī antīks gravējums uz viena no Foruma akmeņiem ar vārdiem: “Venari, lavari, luderi, rideri, occ est vivere”, kas nozīmē “Medīt, mazgāties, spēlēties, smieties, tā ir jādzīvo”. Bet nebija leģionāri tikai naski uz miesīgām un baudkārām izklaidēm, viņi nesmādēja arī garīgās izklaides, vai tās būtu teātra izrādes amfiteātrī vai kādas grāmatas un tīstokļi bibliotēkā, kuru pilsētai 2. gs. dāvināja mecenāts Julius Quintianus Flavius Rogatianus tās celtniecībai izdodot tai laikā bargu naudu - 400000 sesterciju monētu. Ja senāk šeit dzīve romiešu villās, pirtīs, bordeļos, teātrī un tirgus laukumos kūsāja, tad tagad valda gandrīz vai kapa klusums. Jebkurā Eiropas valstī tik nozīmīgas romiešu drupas būtu pārpildītas ar tūristu grupām, bet Alžīrijā, ja vien nesanāk trāpīties vietējo brīvdienās, ikkatrs var baudīt antīkos ansambļus gandrīz vai vientulībā…labi varbūt pāris tūristi un pa kādam klejojošam leģionāra spokam sastādīs kompāniju.

Par šīs senās pilsētas varenību liecina 12 m augstā Trajāna arka, kas izcili saglabājusies un kļuvusi par Timgadas simbolu. Patiesībā Arc de Trajan, kas atrodas uz galvenās ielas savienojot Kapitoliju ar Forumu, sastāv no trim arkām, kur lielākā vidū bija paredzēta karietēm, bet abas malējās kājāmgājējiem. Vēl starp senpilsētas nozīmīgākajām pieturas vietām var atzīmēt nelielo, bet lieliski saglabājušos amfiteātri, Foruma un Dienvidu Termu pirts kompleksa drupas, kolonnu ieskautās galvenās avēnijas Decumanus Maximus un Cardo Maximus, kā arī Kapitolija paliekas ar divām masīvām, 14 m augstām kolonām, kas joprojām paceļas uz paaugstinātas Jupitera tempļa platformas.

Vēl labāks un lielāks romiešu teātris gan paslēpies nedaudz tālāk uz ziemeļiem Guelmas pilsētā, kas iekārtojusies netālu no karstajiem avotiem, kuros romieši tā mīlēja relaksēties. Pēc kārtīgas pirtiņas noteikti vajadzēja arī kādu kulturālu baudījumu un 2 .gs. nogalē imperatora Septimija Severa laikā būvētais Guelmas romiešu teātris tam bija perfekta skatuve. Šobrīd amfiteātris izskatās lieliskā stāvoklī, jo 1904. gadā franču arheologi no sakritušajiem teātra akmeņiem atjaunoja skatuvi un ārējo mūri, izvietojot nišās labi saglabājušās, orģinālās marmora statujas, bet 2000. gadā sekoja otrā restaurācija.

Tomēr, lai cik Timgadas ielu labirints un plānojums būtu labi saglabājies, labākās Alžīrijas romiešu senpilsētas godu es atdotu tās konkurentei un nākošai pieturas vietai IMPRO izpētes braucienā - Džemilai. Ne velti Džemilas pilsētas nosaukums tulkojumā nozīmē “skaists”, un ne jau tā pat vien UNESCO to atzinusi par vienām no skaistākajām romiešu senpilsētu drupām pasaulē! Izvietojusies gleznainā vietā starp zaļiem pakalniem, līdzīgi Timgadai tā ir viena no vislabāk saglabājušajām romiešu senpilsētām Ziemeļāfrikā - Džemilā varbūt pilsētas plānojums nav tik plaši redzams un labi iekonservējies, bet zaļie pakalni visapkārt un lielās celtnes, kas vēl turas kopā nosver svaru kausu pa labu tai.

Šī pilsēta vai vismaz tās centrs ir kā veltījums dižciltīgajai Severu ģimenei. Septimijs Severs piedzima Āfrikas teritorijā aritokrātiskā ģimenē, kurā bija samiksējušās romiešu un feniķiešu asinis. Strauji kāpjot pa karjeras kāpnēm un kaujās satriecot savus konkurentus, 193. gadā Septimijs kļuva par imperatoru aizsākot Severu dinastiju Senās Romas tronī. Lai godinātu dižciltīgo imperatoru, Džemilas galvenais laukums tika nosaukts Severu vārdā, bet galvenais templis tika uzcelts un nosaukts pa godu Septimijam Severam. Šī laukuma kreisajā pusē arī slejas 12,5 m augstā, Korintiešu kolonnām rotātā Karakalas arka, nosaukta par godu Septimija Severa vecākajam dēlam, kurš, nogalinot otru brāli, mantoja imperatora troni. Arkas vienā pusē senāk slejās Septimija statuja, bet otrā puse viņa sievas un Karakalas mātes Julijas Domnas tēls. Diemžēl statujas nav saglabājušās līdz mūsdienām un noklīdušas vēstures līkločos, bet arī pati arka gandrīz vai pazuda no Alžīrijas zemes. 1839. g. Orleānas hercogam tā dikti iepatikās un viņš pavēlēja arku sadalīt un pārvietot uz Parīzi, arka jau bija izjaukta un gaidīja transportēšanu, kad hercogs devās citos medību laukos, un projekts tika apturēts. Nogulējusi vairākas dekādes kastēs, tikai 1922. g. franču arheologi salika arku atpakaļ, un tagad tā slejas turpat, kur pirms 1900 gadiem.

Klejojot pa Džemilas ieliņām, bez galvenā Severu laukuma ansambļa, noteikti ir jāatrod arī lieliski saglabājušais baptistērijs, Genetriksas templis, kolonādēm ieskautais Forums, kura centrā, joprojām stāv liels akmens ar gravējumu, kurā attēlota dzīvnieku upurēšana, romiešu teātris, kas tika uzcelts nomaļus kalna pakājē, lai neizraisītu pilsētas centrā sastrēgumus, un Cosinius tirgus, zem kura apakšā paslēpies pazemes cietums, kur senāk ietupināja tirgotājus, kas negribēja maksāt nodevas, un blēžus, kurus pieķēra šmaucoties. Visbeidzot noteikti jaizceļ arī augstvērtīgais mozaīku jeb arheoloģijas muzejs, jau Timgadā tas bija līmenī, bet Džemilā ir vēl labāks. Džemilas muzeja sienas un grīdas klātas ar lieliski saglabājušajām romiešu mozaīkām, un šeit atrodas arī Septimija Severa un Julia Domna statujas, bet nevis tās, kas savulaik slējas uz Karakalas arkas postamenta, bet gan pilsētas galvenajā Severu templī.

Īpaši fotogēniskas Alžīrijas romiešu drupas atklājas pavasarī, kad Timgadu un Džemilu vēl vairāk izdaiļo un izkrāso daudzie savvaļas ziedu paklāji, kas pārņem ēkas un laukumus, piešķirot tiem zilus, violetus, baltus un dzeltenus toņus. Bet dodamies tālāk uz citu romiešu dibināto, bet vēlāk par “gaisa tiltu” pilsētu pārvērsto Konstantīnu, iespējams, vispārsteidzošāko pilsētu Āfrikas kontinentā.

Turpinājums sekos…

Impro sūtnis eksotiskajās zemēs Jānis Kreicbergs