Biogrāfija
Tas sākās tā, ka man bija konfliktsituācijas ar Mārtiņu un es gāju prom no Francijas komūnas, jo kāpēc gan man dzīvot ar šādiem cilvēkiem un tad Mārtiņš it kā atvainojās un uzdāvināja "zaļo tēju", kuru es uzreiz Nicā jaunēklim pārdevu, iegāju veikalā un nopirku lētāko ģitāru, kas bija veikalā (klasisko pa 90 eiro) un sāku aktīvi trenēties spēlēt. Domāju: ar Simonu no Mazajiem Smirdīgajiem Kociņiem brauksim uz Spāniju un būsim ielu muzikanti. Es tiešām ticēju, ka 2 nedēļu laikā gandrīz no nulles iespējams kļūt par ielu muzikantu. Simons tā arī līdz Nicai netika (esot braucis pa zaķi un kontrole visu laiku meta ārā), bet es 2 mēnešus nodzīvoju Nicā uz ielas, savā nodabā spēlējot ģitāru. Atbraucu uz Latviju, sistēmā strādāt, protams, negribējās, kļuvu par ielu muzikantu, spēlēju svešas dziesmas, īpaši The Smiths, bet pusgada laikā tapa arī 15 manis paša dziesmas ar K. Skalbes un Agneses Kūmas tekstiem. Neesmu dzejnieks, bet par purgu negribu dziedāt. Esmu melanholiķis. Ne tā kā Mazie Smirdīgie Kociņi (sangvīniķi).
