Ziemeļamerikas indiāņu dzīvē ehinacejas lietošanai ir senas tradīcijas. Īpaši augstu šis augs tika vērtēts kā aizsarglīdzeklis pret slimībām ziemā. Indiāņi mēdza dzert ehinacejas tēju, skaloja ar to mutes dobumu un lietoja ehinacejas sakni kompresēm. Eiropieši ehinaceju atklāja divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados, un kopš tā laika šo augu plaši lieto kā efektīvu ārstniecības līdzekli visā pasaulē.
Ehinacejas ziedkopas vidusdaļa ir cieta un asa, tā atgādina eža adatas. Tādēļ šī auga botāniskā nosaukuma pamatā ir vārds, kas grieķu valodā nozīmē „ezis".
Daudzos zinātniskos pētījumos ir pierādīts, ka ehinaceja efektīvi stiprina imūnsistēmu.
Nesenā pagātnē šī auga konkrētā iedarbība tika izpētīta sīkāk. Viens no galvenajiem mehānismiem, kurš ļauj organismam pretoties dažādām saslimšanām, sastāv no vielas, kas līdzīga lipīgai želejai un ko sauc par hialuronskābi (HS). HS uzkrājas audos un kalpo kā šūnu savienotāja. Enzīms hialuronidāze sašķeļ HS. Vēl nav līdz galam izpētīts, kā tieši tas notiek. Lai pretotos slimību izraisītājiem, HS izmanto lipīgo želeju, kas paredzēta šūnu saistīšanai, tādēļ atņem daļu želejas efektivitātes. Ja enzīmam ļauj izmantot ievērojamu daudzumu HS, var ciest organisma imunitāte. Ir pierādīts, ka ehinaceja neļauj enzīmam izšķīdināt HS.
„Forever Echinacea" sastāvā ietilpst divu veidu ehinacejas (purpursarkanās un šaurlapu) saknes, kā arī Kanādas zeltsakne un vīnogu kauliņu ekstrakts.