Atpakaļ uz stāstu sarakstu

Vēsture un interesanti fakti

Ēģiptes ev.lut. baznīca atrodas kādreizējā Ilūkstes apriņķī, tagadējā Daugavpils raj. Meduma pagasta teritorijā pie Lietuvas Republikas robežas. Ēģiptes evanģēliski-luteriskā draudze dibināta I567. gada 28. februārī pēc Kurzemes hercoga pavēles par jaunu baznīcu dibināšanu. Ar 1584. gadu Ēģiptes draudzei ir jau savs mācītājs.

Ap I6. un 17.gs. miju pie Ēģiptes baznīcas radās miestiņš, kuru nosauca par Vilkumiestu, kas ir arī draudzes īstais latviskais nosaukums. Ēģiptes draudzei bijušas vairākas pēc kārtas koka baznīcas, no kurām pēdējā izdemolēta 1812.g. franču karā. Kalkūnes un Medņu (Meduma) muižas īpašnieks 1823. gadā sāka celt mūra baznīcu, kuru iesvētīja 1825. g. 5.jūlijā. A.Etingens (Oettingen) 1863. gadā veica pilnīgu baznīcas remontu un uzcēla torni. Reizē ar Ēģiptes draudzes nodibināšanos Medņu muižas īpašnieks V.Firstenbergs nodibināja mācītājmuižu, kas tāpat kā baznīca, daudz cieta karos, jo atrodas lielā Daugavpils ceļa malā.

Franču karā un sevišķi pirmā pasaules karā draudzes arhīvs pilnīgi iznīcināts. Ēģiptes baznīca pēc pirmā pasaules kara atjaunota 1930. gadā. Baznīcā bija 80 sēdvietas. Draudzei piederēja 54 ha mācītājmuižas zemes. 1936. gada pārskatā Ēģiptes draudzē bija 50 draudzes locekļu, kristīti 3 bērni, iesvētīts viens jauneklis. Ieņemts draudzes kasē 1988,86 lati un izdots Ls 1231,11.

Otrā pasaules karā 1944. gadā Ēģiptes baznīcas tornis ar lielgabalu sašauts, jo tornī atradās kauju uguns novērošanas punkts. Baznīca pilnīgi izdemolēta. Pēc otrā pasaules kara mācītājs Nikolajs Muižnieks no Daugavpils gan noturēja dievkalpojumus gan izdemolētajā baznīcā, gan tuvējā baznīcas apkalpotājas mājā, kura tagad ir nojaukta. Taču draudzes locekļu mazā skaita dēļ valsts iestādes drīz vien aizliedza dievkalpojumu noturēt kā Ēģiptes baznīcā, tā arī draudzē. Līdz ar to Ēģiptes draudze tika slēgta un nedaudzie draudzes locekļi pievienojās Birkeneļu draudzei, bet arī Birkeneļu draudzi slēdzot, pievienojās pie Daugavpils ev. lut. draudzes.

Pēc Ēģiptes baznīcas slēgšanas, baznīcā kādu laiku iekārtoja vietējā kolhoza siena miltu maltuvi, ko darbināja ar elektrību. Ap 1979.g. arī siena miltu malšanu pārtrauca un maltuve tika demontēta. Līdz ar to tagad Ēģiptes baznīca stāv tukša, neizmantota un nožēlojamā stāvoklī. Durvis ir izlauztas.

Ēģiptes ev.lut. kapi, kuri atrodas ap baznīcu, ir gandrīz jau likvidēti un mežā aizauguši. No nezināmiem cilvēkiem visi pieminekļi novākti un aizvesti. Tikai nedaudzas kapu kopiņas tiek sakoptas. Pēdējās bēres Ēģiptes kapos bija I980.g. 6.martā. Apglabāja Vaiņags Sofiju. Šajos kapos atdusas arī Raiņa skolotājs Oskars Svensons.

PAZUDUSĪ ĒĢIPTE

Droši vien daudziem Medumu ciema iedzīvotājiem pat prātā nenāk, ka šī apvidus teritorijā - agrākajā Kurcuma pagastā - pastāvēja diezgan liela apmetne, kurai bija slavens nosaukums Ēģipte. Tā radās XVI gadsimta beigās netālu no Lietuvas robežas un Novoaleksandrovskas (Zarasu) šosejas pie Smelīnas (pašreiz Lauces) ezera un sākumā tā saucās Vilkumiests. Turpmāk apmetni sāka dēvēt par Ēģipti. Grūti noteikt, ar ko ir saistīta šāda nosaukuma rašanās. Ir tikai zināms, ka uz Ēģiptes-Birkeneļu luterāņu baznīcas zīmoga bija attēlota Ēģiptes Heopsa piramīda, bet ne krusts vai citi reliģijas simboli, kuri parasti ir uz baznīcas zīmogiem.

Par to, ka apmetne bijusi diezgan liela, var spriest pēc tā, ka XVI gadsimta beigās tur tika uzcelta luterāņu koka baznīca. Pirmais draudzes mācītājs bijis Kristiāns Fīrekers. Jāteic, ka vienlaikus pastāvēja vēl viena neliela apmetne ar eksotisku nosaukumu Jeruzaleme. Tā atradās Daugavas kreisajā krastā pretim cietoksnim, uz Kalkūnes muižas zemes. Sakarā ar priekštilta nocietinājumu būvēšanu 1812. gadā apmetne tika pārcelta uz Daugavas augšteci pie Lauceses upes ietekas, un uz tās bāzes turpmāk izveidojās Grīvas apmetne. Taču vietējie iedzīvotāji arī pašreiz bijušās apmetnes vietu sauc par Jeruzalemi.

XIX gadsimta 70. gadu sākumā uz trases Dinaburga—Novoaleksandrovska pretim Ēģiptes apmetnei atradās liela zirgu pasta stacija, kur notika pasta zirgu nomainīšana. Pastniekiem bija sava forma: sarkans kaftāns ar zaļām uzšuvēm, galvā — zaļa cepure, bet uz krūtīm — misiņa valsts ģerbonis. Uz pleca karājās pasta taure, ar kuras palīdzību tika ziņots par pasta ierašanos. Par pasta pārvadāšanu vajadzēja maksāt pa 12 kapeikām no zirga par katrām desmit verstīm. Pasta marku vēl nebija. Pasta karietes pārvadāja arī pasažierus. Pēc dzelzceļa Dinaburga—Rīga atklāšanas 1861. gadā pastu sāka pārvadāt ar vilcieniem, taču trase Dinaburga—Novoaleksandrovska pastāvēja vēl ilgi.

1914. gada septembra vidū šīs vietas okupēja ķeizariskās Vācijas karaspēks. Pret vāciešiem no Dvinskas uzbrukumā devās 12. Kaukāza strēlnieku pulka karavīri. Vācieši tika izsisti no Medumu rajona. Taču tas prasīja lielus upurus. Četru kilometru attālumā no Medumiem parādījās kapi, kur uz krustiem bija plāksnītes ar 12. Kaukāza strēlnieku pulka karavīru uzvārdiem. Bez upuriem neiztika arī ienaidnieks. Stelmuižā pie vecā ozola vēl ir saglabājusies daļa vāciešu kara kapu krustu.

No 1822. gada Ēģiptes-Birkeneļu draudzes mācītājs bijis Oskars Svensons. 1874. gada rudenī Svensona pansionātā tika nodots 9 gadus vecais Jānis Rainis, toreiz vēl Žanis Pliekšāns, lai iegūtu pamatzināšanas, kas bija nepieciešamas iestājai Grīvas vācu skolā, Ēģipte ietilpa Medumu muižas īpašumā, kas piederēja V. Firstenbergam. Apmetne jau sen pazudusi no zemes virsas. Vecā koka pastorāta māja, kurā dzīvojis O.Svensons ar savu ģimeni, ir nojaukta. Tās vietā uzcelts divstāvu mūra nams.