Pie vagona Torņakalnā. Izsūtītajiem Vai dzirdi, kā vilciena duna Cauri paaudzēm uzrunā mūs? Tur no Mūžības dzīlēm runā Paaudzes, kurām tika salauzts mūžs… Tik daudz dzīvību, mūžu bez vainas Tika samalti kā ziedi trausli… Bet neviens milzis, kurš vārdus maina, Nekad vairs mūs nesalauzīs! Mūsu paaudzei uzdevums – nepieļaut Vairs tādus upurus mūsu zemē, Lai Dzīvība, kas ir tik trausla, Ir augstākais svētums, ko godinām mēs! Lai nevienam, kurš Dzīvības ienaidnieks, Mūsu zemē vairs nebūtu vietas, Lai tāds neuzdrīkstas pret Latviju ķetnas sniegt – To prasa izvesto asaras, svešumā lietās. To prasa asiņu jūra, kas lieta Gan mūsu, gan svešajā zemē, Par to atgādina šī vieta, Sāpes, kuras laiks nespējīgs remdēt… Nauris Gekišs 2023-03-25
← iepriekšējā | 14. no 78 | nākamā → |