„Vecmāmiņa” („Babička”, 1855) ir Boženas Ņemcovas galvenais darbs, uzrakstīts ar lielu iedvesmu un mīlestību pret savu tautu un ģimeni. Vecmāmiņas prototips ir rakstnieces īstā vecmāmiņa – mātes māte. Božena Ņemcova apraksta savu bērnību, lai gan daudzi fakti neatbilst īstenībai.
Mūsdienās Ratiboržices ieleja, kurā norisinās romānā aprakstītie notikumi, ir tūrisma objekts, tajā ir uzcelts piemineklis vecmāmiņai un viņas četriem mazbērniem (vecākā no viņiem ir nākamā rakstniece Božena Ņemcova). Visa ieleja un tās apkārtne joprojām dzīvo „Vecmāmiņas” varoņu gaisotnē. Darbā poētiski attēlota dzīve Čehijā 19. gadsimta pirmajā pusē.