Kāda runcīša stāsts un lūgums...
1 attēls • 28. jūn 2016 18:29
Esmu runčuks, kurš daudzus gadus pavadījis klīstot pa Puzes centru. Kāpēc esmu nonācis uz ielas, tas lai paliek noslēpums, jo kaķu dabā nav ilgi turēt aizvainojumu, pie labām rokām tas ātri pazūd. Labi, ka visus šos gadus ir bijuši sirsnīgi cilvēki, kas man pabaroja. Jā, nu, mans paskats pēdējā laikā bija ļoti bēdīgs, smukais melnais kažoks bija pārvērties līdz nepazīšanai, tas bija kļuvis ga...VairākEsmu runčuks, kurš daudzus gadus pavadījis klīstot pa Puzes centru. Kāpēc esmu nonācis uz ielas, tas lai paliek noslēpums, jo kaķu dabā nav ilgi turēt aizvainojumu, pie labām rokām tas ātri pazūd. Labi, ka visus šos gadus ir bijuši sirsnīgi cilvēki, kas man pabaroja. Jā, nu, mans paskats pēdējā laikā bija ļoti bēdīgs, smukais melnais kažoks bija pārvērties līdz nepazīšanai, tas bija kļuvis gaiši brūns, mani mocīja blusu un utu tūkstoši, tie kustoņi mani burtiski grauza nost...
Kā es nokļuvu Minku parkā? Gluži netīšām, bet varbūt tomēr apzināti? Pie kādām mājām bija izlikta tāda milzīga melna kaste, kurā tik gardi smaržoja konservi, ka ne kripatiņu nenobijos un ielīdu tur iekšā, ārā gan vairs netiku. Tad atnāca cilvēks, it kā jau man bail bija, pat uzšņācu tam divkājim, bet viņš mani mierināja, ka palīdzēs man atkopties un, ja mana vēlēšanās būs tikt atpakaļ brīvībā, tad tā tas arī notiks.
Pagāja dažas dienas un cilvēks mani kaut kur nesa, mani aiznesa pie cita cilvēka, kurš man iedūra un es aizmigu... Nu jā, pamodos gan ar dullu galvu un kaut kas man trūka, bet kā teica tas cits cilvēks, tagad mana dzīve uzlabošoties kaut par 20%, jo man nevajadzēs vairs kauties par kaķenēm ar citiem runčiem. Sāku domāt, ka laikam jau tomēr man uz cilvēka nav jāšņāc, jo katru dienu tiku pie gardiem konserviem, tur gan klāt bija zāles iesnām un kaut kādi vitamīni, bet man vairs nevajadzēja klīst riņķī, viss bija pa ķepas tvērienam gan svaigs ūdens, gan sausie kraukšķi, kurus es pirmās dienas arī ēdu kā negausis, ka pat vēders sasāpējās un man deva vēl kaut kādas zāles.
Tad atkal kādu dienu mani cilvēks kaut kur nesa, ielika tādā kustīgā briesmonī un kaut kur veda. Kā izrādījās atkal pie kāda cilvēka, kurš atkal mani iemidzināja. Kamēr miegs vēl mani nebija tā pa riktīgam pieveicis, dzirdēju, ka abi cilvēki sarunājas par tiem mošķiem, kas dzīvo manā kažokā, kas grauž mani nost un ka kādu laiku man nāksies padzīvot bez kažoka.Turpinājums komentārā...