Fragments:
“ Tikai klusuma brīžos mēs dzirdam Bezgalības balsi. Kad klausāmies pasaules skaļajās balsīs, mēs nevaram sadzirdēt balsi, kas runā sirdī.
Klusums ļauj uzkrāt dzīves spēkus lielos daudzumos, kurus mēs bieži vien izšķiežam nevajadzīgā runāšanā. Mēs sevi izsmeļam, traucējam citus un pasakām daudz ko tādu, kas varētu palikt nepateikts. Mēs apdullinām prātu un vājinām tā spēkus, kas vajadzīgi dziļākai lietu izpratnei. Vairums pārpratumu rodas no nevērīgi pateiktiem vārdiem.
Pitagors ir teicis:” Vai nu klusē vai pasaki kaut ko, kas ir labāks par klusēšanu.”
(No M.M. Valia grāmatas labākai dzīvei “Klusums”)
Saite uz rakstu : https://normundsastra.lv

… Izlasot šo, saprotu nav labāka paskaidrojuma jeb apraksta vārdam klusums.
Tādēļ mani mīļie autori! Izliksim savas sajūtas uz papīra, ko jūs izprotat ar vārdu klusums? Varbūt kāds no jums to vien vēlas, kā noslēgties un būt mierā ar sevi, jo šis ir laiks, kad varam sakārtot sevi un izvērtēt, kas mūsu dzīvē ir svarīgs?
Bet varbūt kādam pabūt klusumā nozīmē trauksmi dvēselē? Par to, ka lietas nav vairs tādas, kā bija agrāk un pietrūkst tikšanos, emociju?
Mani mīļie, ja jums pierakstu kladītēs ir sakrājušās pārdomu vārsmas, stāsti, miniatūras, dzejoļi vai sacerējumi, par jūsu iekšējām izjūtām.

Lūdzu rakstiet draugiem.lv vēstulē man projekta koordinatorei Gunitai Barščauskai vai arī facebook Messenger.
PS. Melnajai joslai ir tikai informatīva nozīme, izdodot grāmatu tās tur nebūs.