„Brīvmūrniecības pēcpusdiena Rīgas rātskunga Bērensa salonā” notiks Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. www.rigamuz.lv
IngrīdaIevietots: 23. feb 2012 18:43
Piektdien, 24. februārī plkst. 17.00 Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē notiks sarīkojums „Brīvmūrniecības pēcpusdiena Rīgas rātskunga Bērensa salonā”, veltīts muzeja 239. gadskārtai un muzeja ēkas 121. gadadienai. Ikviens interesents, baudot neformālu pēcpusdienu muzikālā gaisotnē, varēs uzzināt daudz interesanta par vienu no noslēpumainākajām organizācijām – brīvmūrniecību, tās ideju ietekmi mūzikas pasaulē un sabiedrībā. Filozofs un brīvmūrnieks Andris Ruģēns runās par tēmu „Brīvmūrniecība Latvijā un pasaulē”, iepazīstinot klausītājus ar brīvmūrniecības vēsturisko attīstību, kā arī sniedzot ieskatu organizācijas šodienas norisēs. Muzikoloģe, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Lolita Fūrmane priekšlasījumā „Salons kā mūzikas telpa 18. un 19. gadsimtā” stāstīs par brīvmūrniecības ideju ietekmi mūzikā, līdz ar to arī sabiedrības estētisko uzskatu veidošanā. Stāstījumu ilustrēs skaņdarbu fragmenti. Pēcpusdienas apmeklētājiem būs arī iespēja apskatīt informatīvu izstādi „Brīvmūrniecība no sākotnes līdz mūsdienām”, kuru izveidojusi Laimdota Ruģēna. Izstāde rāda brīvmūrniecību ar pašu brīvmūrnieku acīm. Tajā skatāmi brīvmūrniecības brālības rašanās avoti, tās tapšana 18.gadsimta sākumā Anglijā un tālākā attīstība. Uzsvars likts uz brīvmūrnieku ložām Latvijā no 1750.gada līdz mūsdienām. Izstādē būs eksponēti unikāli fotouzņēmumi no Vācijas, Zviedrijas un Luksemburgas brīvmūrnieku tempļiem, rituālajiem apģērbiem, ložas brāļu saraksti, diplomi. Izstādes veidotāji cer, ka redzētais kliedēs vismaz daļu no vēl patlaban sabiedrībā valdošajiem mītiem par brīvmūrniecību. Pasākumā muzicēs flautiste, komponiste, dziedātāja, Latvijas Mūzikas akadēmijas studente Elizabete Balčus. Mūziķes pirmais EP albums „Wooden Horse” nominēts Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai – 2011 kategorijā „Labākā debija”. Elizabetes mūzika ved klausītājus ceļojumā starp iedomāto un īsto pasauli – kā mēs citiem piešķiram iedomātā tēla veidolu un dzīvojam saskaņā ar savu ilūziju, klusībā meklējot ceļu uz patiesību, kas darītu brīvu. Pēcpusdienas apmeklētāji, baudot patīkamu gaisotni, varēs iegūt atbildes uz daudziem viņus interesējošiem jautājumiem, kā arī aplūkot izstādi „Rīgas būvmeistars Kristofs Hāberlands (1750.-1803.) un viņa laiks”. Izstāde ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un Rundāles pils muzeja kopdarbs. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs jau tradicionāli rīko tematiskas pēcpusdienas, kas veltītas apgaismības laikmetam Rīgas vēsturē - 18. gadsimta otrajai pusei, simboliski tās dēvējot par Rīgas rātskunga Johana Kristofa Bērensa salonu. Kas bija Bērensa salons? Johans Kristofs Bērenss (1729.-1792.) bija Rīgas lieltirgotājs, rātskungs un saimnieciskās tiesas prezidents, Rīgas pilsētas arhīva vadītājs. 18. gadsimta otrajā pusē viņš ap sevi pulcināja izcilākos sava laika intelektuāļus. Kopā ar saviem vispusīgi izglītotajiem brāļiem Kārli un Reinholdu viņš veidoja Rīgas pirmās brīvmūrnieku „Zobena ložas” (dibināta 1765. gadā) kodolu, kas vēsturē pazīstamas kā „Bērensu aprindas”. Rīgas inteliģence pulcējās pie brāļiem Bērensiem – Bērensu salonā. Viņu plašajā dzīvoklī (Mārstaļu ielā 16) notika Bērensu aprindu sanāksmes. Bērensu aprindu sanāksmēs dzima nozīmīgas idejas tā laika Rīgas attīstībai. Piemēram, par pirmās publiskās bibliotēkas būvniecību, kuru atklāja 1787. gadā - tagadējā muzeja Kolonnu zāle. Svarīgs notikums bija Rīgas pilsētas teātra atklāšana 1782. gadā – barona fon Fītinghofa ideja. Jaundibinātais teātris kļuva par vietu, kur satikās visa Rīgas augstākā sabiedrība. Un, protams, muzeja dibināšana 1773. gadā, kas ir sākotne šodienas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam.
Ieteikt