Yogairre

Yogairre

Ieteikt
 6

Runā

    Jogas vēsture

    Joga attīstijās kā dzīvesveids senās Indijas vēdiskajā periodā pirms 4 tūkstošiem gadu.
    Tā ir būtiski svarīga arī pašlaik, jo jogai raksturīgā domāšana un uzvedība sniedz atbildes uz vairākiem fundamentāliem mūsdienu jautājumiem par veselību, labsajūtu un garīgumu. 
    Vārda 'joga' sakne sanskritā yuj - saistīt vai vienot - palīdz izskaidrot sistēmas ilgmūžību, jo tā ir filozofija, kas rāda, kā atrisināt konfliktu un duālismu, kā apvienot ķermeni un prātu, individuālo un vispārīgo. 
    Šī savienība rada iekšēju mieru, kas dod ne tikai labu veselību un psiholoģisku labsajūtu, bet arī atklāj garīgo patiesību. 
    Hatha joga- fiziskās asanas un elpošanas treniņi - arī cēlusies no divu pretpolu apvienojuma. Uzskata, ka tā ir vārdu ha - Saule un tha - Mēness savienojums. 

    Senās patiesības

    Joga radusies no mutvārdu tradīcijas - jogai atbilstoša dzīvesveida popularizēšanu un praksi jau vairāk nekā pirms 2000 gadiem skolotāji nodeva tālāk skolniekiem. Indiešu zintnieks Patandžali šo tradīciju aprakstīja aforismu krājumā 'Jogas sūtras', ko pieņemts uzskatīt par patieso klasiskās jogas pirmavotu.
    Patandžali izcelsme ir leģendām apvīta, bet jādomā, ka viņš bijis ārsts, sanskrita un gramatikas skolotājs un jogs.    
    Patandžali krājumā 'Jogas sūtras' izstrādāja praktisku astoņu loku ceļu, kas ved praktiķi uz jogas mērķi.
    Astoņus lokus jeb ceļus veido ētiskas uzvedības principi, kas rada veiksmīgu sadarbību un individuālo praksi, 
    kura jāpiekopj , lai īstenotu individuālo attīrīšanos. 
    Šo loku vidū ir jogas fizisko asanu un elpošanas pranajamas prakse. 
    Asanas ir veids, kā nomierināt ķermeni, savukārt pranajama ir nepārtraukts smalkās enerģijas piegādātājs. 
    Šādā veidā jogu praktizē arī pašlaik.


    Mūsdienu guru

    Hatha joga nonāca līdz mūsdienām un aiz Indijas robežām, lielā mērā pateicoties ietekmīgajam Šrī Tirumalai Krišnamačarjam (1888-1989), kurš Maisūru maharadžas pilī (Karnatakā D-indijā) nodibināja un no 1920. Līdz 1950.gadam vadīja zēnu jogas skolu. Viņš seno, bet gandrīz aizmirsto jogas mākslu atdzīvināja.

    Šrī T.Krišnamačarjas skolnieku vidū bija zēni, kas turpināja Rietumos popularizēt Patandžali hatha jogu.


    B.K.S.Ajengārs (dz.1918.g.) Punē Indijā izstrādāja jogas veidu, kas piemērots rietumniekiem, kuri lielu uzmanību pievērš sava ķermeņa izzināšanai. Viņš arī izveidoja skolotāju sagatavošanas centru, kura darbības rezultātā viņa pieeja visa pasaulē pašlaik tiek praktizēta visvairāk.


    Šrī Patabhī Džoiss (dz.1915.g.) Maisurū attīstija kombinācijas un izveidoja aštangas vinjasas jogu, bet Krišnamačarjas dēls T.K.V.Dezikačars aizrāvās ar tēva velīnajām, salīdzinoši vieglajām mācībām un izveidoja vinijogu: ārstējošu jogas asanu kombinācijas, kas pielāgotas katra indivīda vajadzībām.

    Krišnamačarjas pirmā studente no Rietumiem bija Indra Devi, īstajā vārdā Eiženija Pētersone (1899, Rīgā – 2002), arī turpināja hatha jogu veidot pieejamu cilvēkiem visā pasaulē.


    Svani Šivananda (1887-1963) Rišikešā Z-indijā, kur mācekļi ieradās studēt jogu, attīstija garīgi piesātinātu hathas jogas veidu. Viens no viņiem – Svami Višnu Devananda (1927-1993) 1950.gadā no Indijas devās uz Sanfrancisko, ieviešot tur jogas veidu, kas iespaidojusi vienu no pasaulē lielākajām jogas skolām. Tā rāda, kā astoņu loku jogas ceļu principus integrēt mūsdienu dzīvē.

    Par šo profilu

    Yogairre ir individuālo jogas nodarbību piedāvājums klientam pēc viņa izvēles un vajadzībām jebkurā vietā Rīgā un tās tuvumā.
    Individuālās vai mazu grupu nodarbības pasniedzu individuāli vienojoties par laiku un nosacījumiem.

    Jaunumi

    Aptaujas

    Ieteikt