Par ingvera dzimteni uzskata Indiju. Ingvers - viena no pirmajām garšvielām, kuru ieveda Eiropā no Āzijas. Kādreiz ingveru vērtēja augstāk nekā zeltu.
Austrumos no senseniem laikiem to izmantoja ārstniecībā un kulinārijā. Šim nolūkam to lietoja arī senie grieķi un romieši. Dioskorīds ar to ārstēja kunģa slimības. Romieši ārstēja acu slimības.
XII gs. to rekomdēja kā tonizējošu un stimulējošu līdzekli. Gadsimta vidū ingveru lietoja, lai aizsargātos no " melnās nāves".
Gadsimtiem ilgi to lietoja mīlas rituālos visā Āzijā un Klusā okeāna dienvidu piekrastes salās.
Senegālā dzīvojošās sievietes nesāja ( un nēsā) jostā ingvera sakni, lai seksuāli uzbudinātu savus vīrus.
Uzskatīja , ka ingvers sniedz drosmi un dzīvības spēku, attīra organismu no negatīvām enerģijām un veicina panākumus. Iespējams tieši tādēļ šī garšviela kādu laiku tika lietota kā sastāvdaļa vīriešu smaržās.
Šī auga spēcīgo smaržu izmantoja maģijā, lai piesaistītu cilvēkam labklājību.