Oktobra ziņģe
1 attēls • 2. okt 13:01
OKTOBRA ZIŅĢE
Sievu krūšgali briest rēnā rudens saulē,
Sēnes pēdējās uz meža malu iet.
Dzenis sausā kokā kaut ko ķaulē,
Oktobri, jel kavējies mazliet!
Iesārto pa lapai rīta salnās,
Esi pacietīgs, ļauj mazliet pagaidīt,
Kamēr ragus nomet mežā alnis.
Atradīs tos mednieks varbūt rīt.
Oktobris uz basģitāras spēlē
Pirmos akordus. Drīz jāsāk novembrim
Vijoļspēli smeldzīgākā kvēlē.
Suņiem jāgaudo būs...VairākOKTOBRA ZIŅĢE
Sievu krūšgali briest rēnā rudens saulē,
Sēnes pēdējās uz meža malu iet.
Dzenis sausā kokā kaut ko ķaulē,
Oktobri, jel kavējies mazliet!
Iesārto pa lapai rīta salnās,
Esi pacietīgs, ļauj mazliet pagaidīt,
Kamēr ragus nomet mežā alnis.
Atradīs tos mednieks varbūt rīt.
Oktobris uz basģitāras spēlē
Pirmos akordus. Drīz jāsāk novembrim
Vijoļspēli smeldzīgākā kvēlē.
Suņiem jāgaudo būs atkal Mēnesim.
Izspēlēta vasara.. Nu rudens,
Arī mūžs jau dažam nodzīvots.
Veļu laiva gaida tur, uz ūdens,
Bet uz uguns vēl - mans māla pods.
Brīdi vēl, vien mirkli uzkavēties
Netcēt, ka viss, kas dzimis mirst.
Novecojot, patēlot un slēpties,
Nikni sūtīt visus malku cirst.
Kuplejiski dziedāt par to pašu
Oktobri, kas nopurināts pliks,
Nosvinot šo dzīvību kā dvašu.
Zaļš vien puķpodā smīn baziliks.
Svinu tad nu rudens nebēdnību!
Mārtiņrozes arī vēlu svin.
Šī dziesma nav par mūsu mīlestību,
Tai man vēl ir vārdi jāatmin.
Tā drīzāk ir par tavu kailo plecu
Oktobrī vai pat vēl novembrī,
Līdz mūsu mežmalai kad aiziet mēdzu
Tevi nosaukt vārdā pusbalsī.
Domās saradušies sirmi zirgi,
Citus ratus citās kāzās vilkt.
Uz afišstabiem - rudens gadatirgi...
Cik tāds oktobris mēdz mūsu sirdīs ilgt?
© Vārdi - Valters Korālis , bilde- arī
—————————————————-
Zemsvītras piezīmes:
• mazliet nebēdīgi arī vajag! Jo skumjo savā darba ikdienā kapos redzu gana daudz.
#dzeja #rīme #rīmīte #dziesma #ziņge #noskaņa #rudens #baziliks #oktobris #mūžs
-
