Pustrīs
1 attēls • 8. aug 23:42
Pa kuru laiku es dzīvojis esmu
Nupat, nupat kā es piedzimu.
Nupat mani autiņos tīs.
Es paskatos pulkstenī – pusnakts ir.
Pāri pusnaktij. Pustrīs.
Mēs stāvam zem ceriņiem. Ziedošiem, ziliem.
Un dudina pērkons, drīz līs.
Tava roka uz manas. Manas roka uz tavas.
Pāri pusnaktij. Pustrīs.
Es pabeidzu rakstīt, nolieku spalvu,
Mazliet vēl roka trīs.
Es paskatos pulkstenī – nakts jau ir.
Pāri pusnaktij...VairākPa kuru laiku es dzīvojis esmu
Nupat, nupat kā es piedzimu.
Nupat mani autiņos tīs.
Es paskatos pulkstenī – pusnakts ir.
Pāri pusnaktij. Pustrīs.
Mēs stāvam zem ceriņiem. Ziedošiem, ziliem.
Un dudina pērkons, drīz līs.
Tava roka uz manas. Manas roka uz tavas.
Pāri pusnaktij. Pustrīs.
Es pabeidzu rakstīt, nolieku spalvu,
Mazliet vēl roka trīs.
Es paskatos pulkstenī – nakts jau ir.
Pāri pusnaktij. Pustrīs.
Jau nes mani projām. Neizbēgami
Smiltis pār mani līs.
Es paskatos pulkstenī – pusnakts ir.
Pāri pusnaktij. Pustrīs.
Pa kuru laiku es dzīvojis esmu?
Vai mūžs bija garš vai īss?
Ne par matu nav rādītājs izkustējies.
Kā bija, tā ir – pustrīs.
(Imants Ziedonis ‘”Kā svece deg”, 1969)
______________________________
Ģeniāli. Skat. publicēšanas gadu. /VK/
#mūžigātagadne
-
