Manai kāršrozei
1 attēls • 1. okt 2023 23:57
MANAI KĀRŠROZEI
Es brīžam slimoju ar vārdiem nesacītiem
Un ar darbiem nepadarītiem.
Bet ir tik skaisti dārzu sveikt no rītiem
Un dažreiz neiemigt pa siltiem vakariem.
Man lielummānija no pērnā pavasara,
Kad solījās kāds dārzu izravēt.
Bet piekusa. Un vai gan vairs no svara?
Jo svarīgāko nevar nokavēt.
Mēs dzīvojam starp mērķiem pārāk zemiem,
Pārāk zemu zāle tagad dīgst.
Es nekonse...VairākMANAI KĀRŠROZEI
Es brīžam slimoju ar vārdiem nesacītiem
Un ar darbiem nepadarītiem.
Bet ir tik skaisti dārzu sveikt no rītiem
Un dažreiz neiemigt pa siltiem vakariem.
Man lielummānija no pērnā pavasara,
Kad solījās kāds dārzu izravēt.
Bet piekusa. Un vai gan vairs no svara?
Jo svarīgāko nevar nokavēt.
Mēs dzīvojam starp mērķiem pārāk zemiem,
Pārāk zemu zāle tagad dīgst.
Es nekonservēju neko no daudziem džemiem,
Bet toties zinu, ka vēl augstāk drīkst.
Nē, es diemžēl neesmu vakcinējies
Ne pret depresiju, ne pret saulrietiem.
Bet tovasar kad ļoti skaisti smējies,
Mums gribējās būt bronzā atlietiem.
Uz brīdi apstādināt mirklīti, kaut vienu,
Augšupeju svinēt strupceļā.
Es tevi, mīļā, atbalstmietam sienu,
Un tā tas mūsu “a” kļūs garais “ā”.
No dzīves vienkāršās laiks izlobīties laukā,
Kam daudzkāršainais likten's pareģots.
Lai laime neliktos vien izdīgt dēļu spraugā,
Bet pret debesīm, kad augstāk pacelts zods.
Lai paliek citiem plānā vienkāršība,
Es plānoju, ka plāna vidū tu.
Kā torņa smaile un ne sēta šķība,
Lai mājās atbraucot, tu mani priecētu.
Es tevi baroju lai stalta tu un skaista,
Kaut brīnos ka tu projām neaizbēdz,
Ja piemirstu, ka tevi jāaplaista,
Jo rozes skaisti, taču novīst mēdz.
Bet saderam! Tu neaizmuksi tālu,
Mēs saraduši - es un tava cilts.
Tu citur sastapsi vien mazus oļus, mālu.
Tik manā pagalmā tev pavēnītis silts.
Jā, paliec te! Es tevi rušināšu,
Tu būsi mana roze, kas pie kārts.
Jo visi zin, ka es ne “vašu” - “našu”,
Man karogs savs un citu neuzkārts.
Kad vasarā tu lūdz uz kāršu spēli,
Un met galdā divas ziedlapas.
Es iekarstu un parādu tev mēli,
Ak, viltniece! Kā abiem mums te pas!
Bet atceries - ja mani piekāsīsi
Šai kāršu spēlē atkal blēdīsies,
Es garantēju - velnu ieraudzīsi,
Un tavi kauli kompostkaudzē ies.
Bet es tā gribu, lai tu vēl tik draiska,
Garām kājām pretī panācies
Manā rudenī tik bezbēdīgi draiska
Un ar ziedu acīm vēlreiz iedzirksties.
Nu jau virsotnes man tavas grūti aizsniegt,
Ja vien pastiepjos, pēc tavas galotnes…
Tevi noglāstīt, pirms pāri abiem pārsnieg
Atmiņas, kur tu un arī es.
No bērnības, no vecāsmātes saišķiem
Izkaisīta tā kā pasakā,
Kā Viduslaiku vinjetēs starp pirkstiem
Uz ziemu ienāc manā istabā!
Un tad mēs atkal vienu pavasari
Darbosimies tā, lai vēlreiz zied!
Tu tā ļoti, es mazlietiņ arī,
Pirms man no tevis prom būs jāaiziet.
© Vārdi un bilde: Valters Korālis
#kāršroze #noskaņa #ziedi #sēta #spēle #personifikācija #alūzija #rudens #dzeja
___________________________
Zemsvītras piezīmes:
1) man ļoti patīk kāršrozes, jau opš bērnības;
2) dažreiz parastību gribas saredzēt neparastā veidā, ko literatūrā un mākslā sauc par alūziju;
3) jā, vispār es šad un tad kaut ko uzrakstu. 🙏🙂
-
