Dienasgrāmatas vietā
1 attēls • 15. sep 2023 19:10
DIENASGRĀMATAS VIETĀ
Manā darbā pārslēgties uz rudens/ziemas režīmu ik gadus nozīmē vairāk strādāt kapos un mazāk kāzās vai kristībās. Latvieši vairs gandrīz nemaz neprecas rudenī. Ziemā precēsies krievi. Viņi ir gudrāki par latviešiem šajā jautājumā, jo zina, ka par viesu nama nomu un visu citu pakalpojumu klāstā ietaupīto naudu aizbrauks ceļojumā uz siltāku vietu.
Bet Iemesls, kāpēc latvieš...VairākDIENASGRĀMATAS VIETĀ
Manā darbā pārslēgties uz rudens/ziemas režīmu ik gadus nozīmē vairāk strādāt kapos un mazāk kāzās vai kristībās. Latvieši vairs gandrīz nemaz neprecas rudenī. Ziemā precēsies krievi. Viņi ir gudrāki par latviešiem šajā jautājumā, jo zina, ka par viesu nama nomu un visu citu pakalpojumu klāstā ietaupīto naudu aizbrauks ceļojumā uz siltāku vietu.
Bet Iemesls, kāpēc latvieši precas vasarā, ir gauži vienkāršs - viņi vairs nav zemnieki. Siens nav jāpļauj un raža vairs nav jāvāc. Viņi ir drīzāk kalpi pie citiem. Agrāk latviešu valodā kalpu kārtu apzīmēja ar vārdu "gājēji". Prēcīzs vārds - vienā nedēļā tu lej asfaltu Limbažos, citā jau Valkā, toties jaunnedēļ saimnieks (ārzemnieks, priotams) vinnējis objektu Saldū. Ar mežistrādi un jebkuru jomu tas pats.
Bet zemniekiem bija svarīgi novākt ražu un tikai tad svinēt. Zemnieki vispār vairs ir maz (runa ir par mazajām saimniecībām), jo tagad ir fermeri - lielo zemju vai mežu īpašnieki. Latvija pa šiem gadu desmitiem ir ļoti izmaninījusies. Cilvēki arī. Vispirms jau cilvēki. Tas, ko mēs redzam notiekam apkārtnē, ir vispirms bijušas izmaiņas mūsos - cilvēkos.
Kā lielu brīnumu dažreiz satieku cilvēkus, kuros vēl ir daži ideāli. Bet, ak vai, tie vairs ir tikai vārdi, nopūtas un vecas sentimentālas atmiņas! Jo arī viņi visu vai lielāko daļu ir jau pārdevuši. Jo gluži vienkārši - viņi ir veci cilvēki. Viņi ir veci pat tad, ja izskatās vēl pajauni. Noguruši. Bet, ja viņi patiešām iegadās jaunāki un spriganāki, tad pārāk neizlēmīgi, lai negaustos, bet nonāktu pie varas kaut ko mainīt. Daži jau pašā sākumā nojauš, ka tiks izmantoti, jo nav pietiekami daudz naudas, lai izveidotu kaut ko savu.
Tāpēc es katru dienu mācos atvadīties no šis pasaules. No tādas pasaules, kuru es pazinu vakar, jo rīt tā būs vēl vairāk izmainījusies. Un neatkarīgi no tā vai es būšu tajā kopkorī vai nē. Kaut nevienu brīdi nenožēloju, ka es neaizbraucu uz dziesmusvētkiem, ja par kori tiešā izteiksmē. Esmu pametis arī šo izzūdošios latviešu kultūras izpausmi un pat burtiskā nozīmē tika ieslodzīta tādā kā dārza teritorijā.
Ko es daru? Es beidzot mācos dzīvot sev un savai mūža atvasarai. Kā mēs visi. Bez pārlieku liela patosa un varbūt pat ideālisma attiecībā uz ārējo pasauli. Man gan vēl ir atlikuši daži savas dvēseles un ķermeņa ideāli. Jā, es atzīšos, ka es nevēlos lieko svaru un daru it visu, lai tāds nebūtu, jo tas ir viens no pirmajiem iemesliem muguras un kāju locītavu sāpēm, par ko daudzi sūdzās, vai citām ligām. Bet tie ir tikai priekš manis un neattiecas uz citiem. Jo apzinos, ka es tos labākajā gadījumā varu ieviest tikai sava ķermeņa un apziņas robežās. Un ja kāds šo būs pamanījis, tad varbūt ieinteresēsies. Bet visādi citādi - saudzēsim mūsu mūža laika atlikumu kaut kam ļoti, ļoti jaukam!
Jā, es arvien vēl turos pie ieskata, ka man nav jāfotografē ieroči un salūti. Abi ir no viena avota un noved pie tukšuma. Es nekad vēl neesmu apmeklējis nevienu militāru parādi (ja neskaita manu dalību reiz armijā) un negrasos to darīt.
Starp citu, Puškins un vēl daži gāja bojā no ieroča. Bet Puškinam ļoti patika rudens. Man arī.
Apmēram šādas bija šis darba nedēļas sajūtas, satiekoties un sazvanotes ar padaudziem cilvēkiem. /VK/ 🙂🙏
#filozofija #rudens #dienasgrāmata #mācītājsdomā
-
