Mūžības svētdiena
1 attēls • 20. nov 2022 12:10
MŪŽIBAS SVĒTDIENA Patiesi, patiesi Es jums saku: nāk stunda un viņa ir jau klāt, kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi un, kas būs dzirdējuši, dzīvos. /Jņ. 5:25/
_________________________
Mūžības Svētdiena jeb Mirušo Piemiņas diena ir svētdiena pirms I Adventes. Šo dienu parasti jauc ar visu Svēto dienu (pēc Halovīnu nakts) vai atsevišķiem Svecīsu vakaru datumiem kādās kapsētās (tur tie d...VairākMŪŽIBAS SVĒTDIENA Patiesi, patiesi Es jums saku: nāk stunda un viņa ir jau klāt, kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi un, kas būs dzirdējuši, dzīvos. /Jņ. 5:25/
_________________________
Mūžības Svētdiena jeb Mirušo Piemiņas diena ir svētdiena pirms I Adventes. Šo dienu parasti jauc ar visu Svēto dienu (pēc Halovīnu nakts) vai atsevišķiem Svecīsu vakaru datumiem kādās kapsētās (tur tie dažādās kapsētās vienmēr atšķiras pēc datumiem). Bet Mirušo Piemiņas dienu ir viegli atcerēties, jo tā ir svētdienu pirms I Adventa svētdienas. Ar Mirušo Piemiņas dienu jeb Mūžibas svvētdienu noslēdzas Rietumu Baznīcas gads un sākas Jaunais. Jā, Baznīcas gadu nesāk skaitīt no I janvāra, kā laicīgā kalendārā ierasts, bet no I Adventa, kas drīz jau nāk. Tik daudz izziņai...
Bet saturiski ši svētdiena raksturīga ar to, ka tajā cilvēki aicināti piedomāt un palūgties par saviem mīļajiem, tuvajiem, kas nu jau miruši. Neatkarīgi no tā vai ticam vai neticam aizkapa pasaulei kā arī tam, vai šīs lūgšanas vairs ko dod tiem, kas nomiruši un kuri ir vai nu Paradizē vai ellē (latviešiem gan mirušie ir uz "mākoņa maliņas" , ja mēs mūsdienās anketētu cilvēkus), ir tomēr jēgpilni domāt par Mūžibu kaut vai mūsu pašu dvēseļu miera labad. Gan tad, kad esam šeit, gan tad, kad reiz tiksim saukti un ielūgti. Savukārt, savu atraisīšanās stundu neviens nezinām.
Toties pats no savas pieredzes zinu, ka nakts uz šo svētdienu vai arī nakts no tās uz pirmdienu var būt satikšanās sapņos ar mirušajiem. Arī citi man ko līdzīgi ir stāstījuši. Jo ar šo dienu noslēdzas Veļu laiks, un mūsos būtu jāsākas kam citam lielam. Jo tikai tad, kad mēs pilnvērtīgi (es ar šo vairāk domāju dvēseliski un psiholoģiski) pavadām savus tuviniekus, tad arī mūsos pašos ienāk lielāka harmonija un darba prieks. Tāpēc gada struktūras sakārtojumam gan var būt savi mīnusi un iebildes pret to, tomēr šāda kārtība, manuprāt, ir laba arī tiem cilvēkiem, kas pat ikdienā neapmeklē baznīcu un tic kaut vai tīri nomināli. Atdot godu Dievam un cienīt savu senču piemiņu māca visas lielās pasaules reliģijas, ne tikai kristietība. Šī tradīcija ir ļoti attīstīta ar latviešu nacionālajā reliģijā, ko dēvē par dievturību un daudzās citās reliģiskās sistēmās it visās pasaules daļās, kur vien mīt cilvēki.
Pati lielākā cīņa pasaulē īstenībā nav par bioloģisko (miesīgo) dzīvību, bet par Mūžīgo. Tieši šo strīdu dēļ pasaulē mūžigi plēšas garīgie ar materiālistiem, un tiek radītas arvien jaunas ideoloģijas, kas aizēnotu mūsu galveno uzdevumu - harmoniski ieiet Tajā. Toties šajā pasaules juceklī Kristus vārdi man personīgi ir ļoti palīdzoši saprast un pieņemt šo garīgo realitāti. Un tieši tādēļ es pats sevi sauktu ne tikai par brīvticīgu cilvēku, bet arī par kristieti. Jo es ticu Kristus vārdiem un Viņa darbam manas dvēseles dēļ.
Jauki, ka Dievs, vismaz Ziemeļlatvijā, licis uzkrist baltam sniegam šajā svētdienā. Lai mierpilns un skaists šis laiks!
Valters Korālis, mācītājs
#mūžibassvētdiena #mirušopiemiņasdiena #basnīcasgads #mūžiba #harmonija #nāve #mūžigādzīvība #kristusmācība
-
