Varavīksnes Stallis
| Mājaslapa | http://www.vstallis.lv |
|---|---|
| Fani | 367 |
| Žanri | Heavy Metal / Hard Rock / Rock & Roll |
Ieteikt
6
Biogrāfija
Varavīksnes Stallis savas pirmās aprises ieguva lietainā rudens dienā, Cēres jauno slaucēju centra bēniņos, kur pēc smagas dienas uz lauka sirdi ar nelielu rokmūzikas džemu veldzēja Pauls, Rūdolfs un Jēkabs. Ciemos bija pienācis tuvējais govju apsēklošanas speciālists Pēteris, kas draugiem klāstīja par laulības nedienām – visa rezultātā Pētera uzmundrinājumam radās pirmais grāvējs „Pis Tevi Zirgs”. Diezgan ilgu laiku grupas daiļrades apjoms aprobežojās ar šo vienu daiļdarbu, līdz, Rūdolfam viesojoties Rīga ar mērķi Latgalītes tirgū nopirkt jaunus gultņus traktoram, pa ceļam uz Latgalītes tirgu uz E. Birznieka-Upīša ielas tika satikta skaistule, kas galīgi novirzīja Rūdolfa domas no gultņiem, traktoriem (kaut gan berzes mazināšanas problēmas joprojām aktīvi klejoja pa galvu). Nezināmā skaistule tika identificēta kā Džeina, un garajos vakaros Cēres kaltē Rūdolfs savas sāpes par neatbildētajām jūtām ielika skaņdarbā „Džeinas biksītes”. Ar pagasta katlu māju pārziņa un pašdarbnieka-radista Kārļa palīdzību dziesma tika materializēta ierakstā, un pēc saņemtajām ovācijām rajona pansionātā, trijotne nolēma dziesmu sūtīt uz galvaspilsētas granda radio SWH raidījumu „Radio Lāga”, kur arī šis gabals saņēma necerētas ovācijas. Radās pirmā puslīdz stabilā Staļļa versija ar Paulu pie bungām, Rūdolfu pie mikrafona un Kārli pie ģitāras. Skanējuma pilnīgumam tika uzaicināts arī otrs Rūdolfs, kas bija ilggadējs mežzinis un lepojās ar savu no priedes drāzto ģitāru kolekciju, un jaunais un talantīgais Cēres kora dalībnieks Jēkabs.
Pēc „Džeinas biksītēm” grupai amats bija rokā, un dalībnieki turpināja veltīt savu daiļradi meitenēm, kas bija vieglākā vai smagākā formā traumējušas grupas dalībnieku sirdis. Tapa dziesma par Lauru, kas uz randiņu laika kavēšanai paņem līdz nezināmu draugu, par Santu, ar kuru pat fakts, ka esat kaili mežā nenoved pie vēlamā rezlutāta, par Katrīnu, kura priekšspēles spēj aptīrīt kabatas tā, ka nelaimīgais puisis neko nenojauš (vai arī ir pārak aizņemts ar citām domām). Pēc kāda Rīgas kluba apmeklējuma tap dziesma „Meitenei no bāra” par izlepušajām galvaspilsētas meitenēm, kam ar parastu alu no laipna puiša ir par maz – ja nav X5 tad labāk vispār klāt nenāc. Grupas muzikālo skanējumu diktēja puišu muzikālie elki – Bon Jovi, The Beatles, Aerosmith, Guns n Roses. Tā kā tuvākajā bibliotēkā bija pieejamas tikai šo grupu plates, tad tas arī bija praktiski viss, ko puiši zināja par ārzemju mūziku.
Ar visu šo materiālu Varavīksnes Stallis jau izpelnījās vairāk, nekā tikai tuvāko 3 pagastu atzinību, un koncertus kultūras namos un spirta brūžos lēnām nomainīja koncerti vietās, kurās pat reizēm iedod paēst, kā arī dažādos vasaras festivālos, kur grupa varēja uzlabot finansiālo stāvokli izplatot Cērē dzīto ļergu. Grupas tābrīža stabilitāte tika atzīmēta arī ar elektroniski izlaistu dziesmu kompilāciju, kas tika internetā izplatīta 2011. gada 8. martā.
Redzot smagās problēmas, ko iedzīvotāju sastāvā izraisa tautiešu emigrācija un sliktā dzimstība grupa nolēma nopietnāk pievērsties šo problēmu risināšanai – radās dziesma PMS, kuras morāle bija informēt vīriešus par vidusskolas bioloģijas kursā aizmirsto un mazināt nesaskaņas sadzīvē. Diemžēl grupu nācās pamest Kārlim, jo tā kā tuvumā tika celta HES, tad Kārlim vilinošus piedāvajumus izteica blakus pagastu katlumājas un diemžēl ar mūziku bija par maz, lai viņu noturētu, aizgāja arī mežzinis Rūdolfs. Pēc tam, kad no mājas, kurā dzīvo Rūdolfs un Pauls emigrēja visas sievietes, viņi vairs ilgāk nespēja ciest un tapa dziesma „Vecrīga”, kas aicināja latviešu meitenes, lai cik grūti nebūtu, un lai kādi darbi nebūtu jādara iztikai, palikt un turpināt vecāku līsto līdumu izmantošanu bērnu ieņemšanai. Dziesma izpelnījās to godu tikt atskaņota festivālā Bildes 2011, kur grupa uzstājās ar pagastā zināmāko latviešu mākslinieku – Fredi. Lai neizgāztos un uz mājām no koncerta varētu pārvest kādu Rīgas skaistuli, grupā tika pieņemts Cēres labākais miesnieks Andis, kura rokas veikli kapāja ne tikai strogonovu, bet arī ģitāru. Diemžēl pēc Bildēm grupu pameta arī Jēkabs, kaut gan tā kā ar kori viņi bija uzvarējuši visas Latvijas koru skates un jau cīnījās starptautiskās arēnās, Varavīksnes Stallis noteikti nebija labākais pielietojums Jēkaba talantam.
Pēc Bilžu 2011 atskaņām, kā arī katastrofālo demogrāfijas rādītāju ietekmē Rūdolfs un Pauls nolēma, ka ir jāsāk aktīvāk ražot jaunas dziesmas un uzstāties. Grupā tika uzaicināts Rūdolfa bernības draugs, Cēres vienīgais būvnieks, kas māk strādāt ar betona maisītāju, Ēriks. Grupa uzrakstīja vairākus jaunus grāvējus, aranžēja pagasta mazgadīgo meiteņu vidū tik populāro dziesmu „Mazā, Dievs Tevi Mīl” un ar vēl pāris dūžiem azotē ir apbruņojusies graujošam 2012. gadam.
www.twitter.com/vstallis
Pēc „Džeinas biksītēm” grupai amats bija rokā, un dalībnieki turpināja veltīt savu daiļradi meitenēm, kas bija vieglākā vai smagākā formā traumējušas grupas dalībnieku sirdis. Tapa dziesma par Lauru, kas uz randiņu laika kavēšanai paņem līdz nezināmu draugu, par Santu, ar kuru pat fakts, ka esat kaili mežā nenoved pie vēlamā rezlutāta, par Katrīnu, kura priekšspēles spēj aptīrīt kabatas tā, ka nelaimīgais puisis neko nenojauš (vai arī ir pārak aizņemts ar citām domām). Pēc kāda Rīgas kluba apmeklējuma tap dziesma „Meitenei no bāra” par izlepušajām galvaspilsētas meitenēm, kam ar parastu alu no laipna puiša ir par maz – ja nav X5 tad labāk vispār klāt nenāc. Grupas muzikālo skanējumu diktēja puišu muzikālie elki – Bon Jovi, The Beatles, Aerosmith, Guns n Roses. Tā kā tuvākajā bibliotēkā bija pieejamas tikai šo grupu plates, tad tas arī bija praktiski viss, ko puiši zināja par ārzemju mūziku.
Ar visu šo materiālu Varavīksnes Stallis jau izpelnījās vairāk, nekā tikai tuvāko 3 pagastu atzinību, un koncertus kultūras namos un spirta brūžos lēnām nomainīja koncerti vietās, kurās pat reizēm iedod paēst, kā arī dažādos vasaras festivālos, kur grupa varēja uzlabot finansiālo stāvokli izplatot Cērē dzīto ļergu. Grupas tābrīža stabilitāte tika atzīmēta arī ar elektroniski izlaistu dziesmu kompilāciju, kas tika internetā izplatīta 2011. gada 8. martā.
Redzot smagās problēmas, ko iedzīvotāju sastāvā izraisa tautiešu emigrācija un sliktā dzimstība grupa nolēma nopietnāk pievērsties šo problēmu risināšanai – radās dziesma PMS, kuras morāle bija informēt vīriešus par vidusskolas bioloģijas kursā aizmirsto un mazināt nesaskaņas sadzīvē. Diemžēl grupu nācās pamest Kārlim, jo tā kā tuvumā tika celta HES, tad Kārlim vilinošus piedāvajumus izteica blakus pagastu katlumājas un diemžēl ar mūziku bija par maz, lai viņu noturētu, aizgāja arī mežzinis Rūdolfs. Pēc tam, kad no mājas, kurā dzīvo Rūdolfs un Pauls emigrēja visas sievietes, viņi vairs ilgāk nespēja ciest un tapa dziesma „Vecrīga”, kas aicināja latviešu meitenes, lai cik grūti nebūtu, un lai kādi darbi nebūtu jādara iztikai, palikt un turpināt vecāku līsto līdumu izmantošanu bērnu ieņemšanai. Dziesma izpelnījās to godu tikt atskaņota festivālā Bildes 2011, kur grupa uzstājās ar pagastā zināmāko latviešu mākslinieku – Fredi. Lai neizgāztos un uz mājām no koncerta varētu pārvest kādu Rīgas skaistuli, grupā tika pieņemts Cēres labākais miesnieks Andis, kura rokas veikli kapāja ne tikai strogonovu, bet arī ģitāru. Diemžēl pēc Bildēm grupu pameta arī Jēkabs, kaut gan tā kā ar kori viņi bija uzvarējuši visas Latvijas koru skates un jau cīnījās starptautiskās arēnās, Varavīksnes Stallis noteikti nebija labākais pielietojums Jēkaba talantam.
Pēc Bilžu 2011 atskaņām, kā arī katastrofālo demogrāfijas rādītāju ietekmē Rūdolfs un Pauls nolēma, ka ir jāsāk aktīvāk ražot jaunas dziesmas un uzstāties. Grupā tika uzaicināts Rūdolfa bernības draugs, Cēres vienīgais būvnieks, kas māk strādāt ar betona maisītāju, Ēriks. Grupa uzrakstīja vairākus jaunus grāvējus, aranžēja pagasta mazgadīgo meiteņu vidū tik populāro dziesmu „Mazā, Dievs Tevi Mīl” un ar vēl pāris dūžiem azotē ir apbruņojusies graujošam 2012. gadam.
www.twitter.com/vstallis
