Biogrāfija
„Ar Sauli zobenā un Pērkonu sirdī!”. Šie vārdi nāk no sirmas senatnes un šodien tos jo skaņi skandē folkloras kopa „Vilkači”. Mūs vieno interese par senā karavīra dzīves ritumu no šūpuļa līdz aizsaules vārtiem. Mēs nākam ar domu par seno latvju cīnītāju.
Laikmetu griežos pār šo zemi gājuši lāsti un biedi, tautas apziņā atstājot dziļas brūces. Naidnieks allaž kārojis latvju zemes un, kas pats ļaunākais, vienmēr centies grozīt tautas apziņu sev vēlamā virzienā. Tā sekas lieliski redzamas arī mūsdienās. Tomēr ne jau mūsdienu stereotipos dzīvojošais bālais ganiņš ar zobenu rokās un uguni sirdī cīnījās par dzimtajām ārēm. Latvijā ir bijuši stipri vīri, diženi karotāji, kuru drošsirdību un izveicību slavina arī latviešu tautas dziesmas.
Viens no mūsu pamatmērķiem ir atgādināt jaunatnei par senču mantojumu. Mēs nesam mūsu senču domu mūsdienās, kāda tā ir mūsu sirdīs. Šo domu un dzimtenes mīlestību mēs rādām jauniešiem skolās. Ar lepnumu piedalāmies Latvijai svarīgos svētkos.
Kopš kopas dibināšanas 2000. gada 22. septembrī (baltu vienības dienā) esam piedalījušies daudzos festivālos ar latviešu tautas dziesmām, seno cīņu imitāciju un amatniecības paraugdemonstrējumiem. Mēs cenšamies apzināt un tautās nest 9.-13. gs. sirmās Latvijas dižāko vīru dzīves ziņu un tēvzemes mīlestību, kā arī krāt pieredzi, ko dod tautas garīgās kultūras iepazīšana. Tā ir mūsu - „Vilkaču” - iedvesmas avots.
Par savu darbības lauku esam izvēlējušies 9.-13.gs. Tas bija laiks, kad Latvijas teritorijā dzīvoja brīvas un varenas ciltis – kurši, līvi, zemgaļi, latgaļi, sēļi. Tās mācēja zobenus cilāt un lepnas pilis būvēt. Šajā laika posmā mūsu senču ciltis izcīnīja daudzas spožas uzvaras pār ienaidnieku –1206.g. Gaujas līvu virsaiša Dabreļa uzvara pār Zobenbrāļu ordeni, aizstāvot Sateseles pili, 1210. gada kuršu jūras kauja pret vāciem, 1212.g. Autīnes latgaļu un līvu sacelšanās, 1228.g. kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvas apcietinātam klosterim un tā izpostīšana, 1229. gada Viestarta vadīto zemgaļu uzvara Aizkraukles kaujā,1236.gadā Ringauda vadītais karaspēks kopā ar zemgaļiem sakāva Zobenbrāļu ordeni kaujā pie Saules, 1260.gada Durbes kauja, kurā lietuvieši kopā ar kuršiem sakāva Livonijas ordeņa spēkus, 1287.gadā zemgaļi sakāva vāciešus kaujā pie Garozas.
Visskaidrāk latviešu kultūra atspoguļojas tautas dziesmā. Tauta kopš sirmseniem laikiem apdzied dabu, jūras māti, Pērkonu, Ūsiņu, Jodu, Laimu, Māru, sirmo Dievu, paužot pasaules uztveri. Mēs lielā godā turam arī strēlnieku un leģionāru piemiņu, dziedot viņu dziesmas. Tās ir dziesmas kuras dziedāja vīri zem svešu varu karogiem cīnoties par brīvu Latviju.
„ Jel neraudi,
Ja nepārnākšu,
Dēļ Latvju brīves
Mirt nav grūt.”
Folkloras un seno cīņu kopa „Vilkači”
Laikmetu griežos pār šo zemi gājuši lāsti un biedi, tautas apziņā atstājot dziļas brūces. Naidnieks allaž kārojis latvju zemes un, kas pats ļaunākais, vienmēr centies grozīt tautas apziņu sev vēlamā virzienā. Tā sekas lieliski redzamas arī mūsdienās. Tomēr ne jau mūsdienu stereotipos dzīvojošais bālais ganiņš ar zobenu rokās un uguni sirdī cīnījās par dzimtajām ārēm. Latvijā ir bijuši stipri vīri, diženi karotāji, kuru drošsirdību un izveicību slavina arī latviešu tautas dziesmas.
Viens no mūsu pamatmērķiem ir atgādināt jaunatnei par senču mantojumu. Mēs nesam mūsu senču domu mūsdienās, kāda tā ir mūsu sirdīs. Šo domu un dzimtenes mīlestību mēs rādām jauniešiem skolās. Ar lepnumu piedalāmies Latvijai svarīgos svētkos.
Kopš kopas dibināšanas 2000. gada 22. septembrī (baltu vienības dienā) esam piedalījušies daudzos festivālos ar latviešu tautas dziesmām, seno cīņu imitāciju un amatniecības paraugdemonstrējumiem. Mēs cenšamies apzināt un tautās nest 9.-13. gs. sirmās Latvijas dižāko vīru dzīves ziņu un tēvzemes mīlestību, kā arī krāt pieredzi, ko dod tautas garīgās kultūras iepazīšana. Tā ir mūsu - „Vilkaču” - iedvesmas avots.
Par savu darbības lauku esam izvēlējušies 9.-13.gs. Tas bija laiks, kad Latvijas teritorijā dzīvoja brīvas un varenas ciltis – kurši, līvi, zemgaļi, latgaļi, sēļi. Tās mācēja zobenus cilāt un lepnas pilis būvēt. Šajā laika posmā mūsu senču ciltis izcīnīja daudzas spožas uzvaras pār ienaidnieku –1206.g. Gaujas līvu virsaiša Dabreļa uzvara pār Zobenbrāļu ordeni, aizstāvot Sateseles pili, 1210. gada kuršu jūras kauja pret vāciem, 1212.g. Autīnes latgaļu un līvu sacelšanās, 1228.g. kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvas apcietinātam klosterim un tā izpostīšana, 1229. gada Viestarta vadīto zemgaļu uzvara Aizkraukles kaujā,1236.gadā Ringauda vadītais karaspēks kopā ar zemgaļiem sakāva Zobenbrāļu ordeni kaujā pie Saules, 1260.gada Durbes kauja, kurā lietuvieši kopā ar kuršiem sakāva Livonijas ordeņa spēkus, 1287.gadā zemgaļi sakāva vāciešus kaujā pie Garozas.
Visskaidrāk latviešu kultūra atspoguļojas tautas dziesmā. Tauta kopš sirmseniem laikiem apdzied dabu, jūras māti, Pērkonu, Ūsiņu, Jodu, Laimu, Māru, sirmo Dievu, paužot pasaules uztveri. Mēs lielā godā turam arī strēlnieku un leģionāru piemiņu, dziedot viņu dziesmas. Tās ir dziesmas kuras dziedāja vīri zem svešu varu karogiem cīnoties par brīvu Latviju.
„ Jel neraudi,
Ja nepārnākšu,
Dēļ Latvju brīves
Mirt nav grūt.”
Folkloras un seno cīņu kopa „Vilkači”
