Mazsalacas pašvaldības muzejs darbu sāk 1998.gada 4.maijā. To dibina uz mazsalacieša, kokgriezēja Valtera Hirtes(01.09.1913.-18.12.1983.) piemiņas istabu bāzes. Valters Hirte nodzīvoja tieši 70 gadus, bija liels īpatnis un savdabīgā rakstura dēļ tautas nesaprasts. Skolā gājis četras ziemas, mīlējis mežu, strādājis mežsaimniecībā, vēlāk arī citus darbus, un brīvajā laikā galvenokārt no ozola koka grieza dažādas figūriņas, kuras pats sauca par klonģīšiem. Savā mūžā ir izgriezis aptuveni 450 darbus, no kuriem 170 darbi ir tikai velni. Uz jautājumu kāpēc tik daudz velni, meistars atbildējis, ka ´cilvēks jau nedara nerātnības, tās izdara velns. V. Hirtes velni ir labestīgi un katram no tiem ir asprātīgs nosaukums, kā piemēram - Jāņu nakts velns, Velns-gaismrādis, iemīlējies velns, trīspadsmitās algas velns, un tt. 2000.gadā V.HIRTES kloņģīši ieguva sev jaunas telpas un interesantu eksponējumu. Pie vecās guļbūves pirtiņas savietojušies kokgriezēja skulptūriņas- draugi, tuvinieki, domubiedri. Ceļš ved tālāk uz velnišķīgo telpu, kur gan vītolos, gan bēniņos sēž šie mīļie, nerātnie, viltīgie un mūsu visus pamācošie velniņi. Pie velnišķīgi silti jaukā mūrīša apskatāmas velna zeķes
Trejdeviņu Rakstu Studija.
