Mūsu ideāls politikā - Jaunlatvieši
Jaunlatvieši jeb progresīvās, radošās inteliģences un arī latviešu jaunradušos uzņēmēju kustība XIX gadsimta vidū cīnījās ne vien par latviešu nacionālās identitātes apzināšanu un saglabāšanu, bet arī pret muižniecību, varas birokrātiju un tās privilēģijām.
Jaunlatviešu kopējais mērķis cīņā par latviešu emancipāciju politiskajā un saimnieciskajā dzīvē izpaudās 3 pamatprincipos: turība, izglītība, nacionālā pašapziņa (mūsdienās to dēvētu par lokālpatriotismu).
Jaunlatvieši lika pamatus latviešu nacionālajai literatūrai, neatkarīgai presei, populāri iepazīstināja tautu ar zinātņu nozarēm: valodniecību, folkloristiku, vēsturi, popularizēja filosofiju, dabaszinātnes, ģeogrāfiju, astronomiju, ekonomiskās zinātnes, lauksaimniecības zinātnes, tehniku u.c., kā arī bija latviešu nacionālās literatūras un grāmatniecības izveidotāji.
Jaunlatvieši centās no latviešu tautas izveidot nāciju, un tas viņiem arī izdevās. Jaunlatviešu darbība un idejas radīja mērķtiecīgu sabiedrisku kustību, kuru mēdz dēvēt arī par pirmo tautas atmodu. Tas bija latviešu kultūras dzīves pacēluma laiks, ko atspoguļo tādas parādības kā:
- Latviešu biedrības nodibināšana Rīgā (1868.g.) un vēlāk līdzīgu biedrību izveidošana citās pilsētās, kas veidoja latvisku kultūrvidi;
- avīzes “Baltijas Vēstnesis” iznākšana (1868.g.);
- latviešu muzeja nodibināšana Rīgā (1869.g.);
- Rīgas latviešu teātra izveidošana (1870.g.);
- pirmie Vislatvijas dziesmu svētki (1873.g.).
Jaunlatviešu vēsturiskais nopelns ir tas, ka viņi palīdzēja latviešiem no zemnieku tautas kļūt par kultūrnāciju ar savu vēsturisko apziņu.
Arī mūsdienās varam nepārprotami saskatīt līdzību ar pusotra gadsimta seniem notikumiem un ideāliem. Arī mūsdienu Latvijā un mūsdienu Salaspilī ir ļoti svarīgi saglabāt latviešu tautas nacionālo identitāti un pašapziņu, kura iepriekšējos gados veiksmes stāstu stāstītāju politikas dēļ ir zaudēta kopā ar tiem desmitiem un simtiem tūkstošu tautiešu, kas devušies brīvprātīgā trimdā ārpus mūsu valsts robežām. Lai mūsu tautieši atgrieztos, ir ļoti nepieciešamas reālas rīcības gan uzņēmējdarbības veicināšanai un jaunu darba vietu radīšanai, gan varas un sabiedrības plaisas mazināšanai, gan savas dzīves vides sakārtošanai. Un šīs reālās rīcības ir jārealizē vispirms jau pašvaldībās. Salaspilī lokālpatriotisma jautājums ir īpaši būtisks. Iedvesmojoties no jaunlatviešu ideāliem un viņu panākumiem, Nacionālā apvienība savā programmā ir paredzējusi gan uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, gan estrādes būvniecību, gan infrastruktūras sakārtošanu, gan virkni citu pasākumu, kuri ir vitāli nepieciešami mūsu novada iedzīvotāju nacionālās identitātes, lokālpatriotisma un pašapziņas paaugstināšanai, kā arī varas un sabiedrības plaisas mazināšanai.
Jaunlatviešu kopējais mērķis cīņā par latviešu emancipāciju politiskajā un saimnieciskajā dzīvē izpaudās 3 pamatprincipos: turība, izglītība, nacionālā pašapziņa (mūsdienās to dēvētu par lokālpatriotismu).
Jaunlatvieši lika pamatus latviešu nacionālajai literatūrai, neatkarīgai presei, populāri iepazīstināja tautu ar zinātņu nozarēm: valodniecību, folkloristiku, vēsturi, popularizēja filosofiju, dabaszinātnes, ģeogrāfiju, astronomiju, ekonomiskās zinātnes, lauksaimniecības zinātnes, tehniku u.c., kā arī bija latviešu nacionālās literatūras un grāmatniecības izveidotāji.
Jaunlatvieši centās no latviešu tautas izveidot nāciju, un tas viņiem arī izdevās. Jaunlatviešu darbība un idejas radīja mērķtiecīgu sabiedrisku kustību, kuru mēdz dēvēt arī par pirmo tautas atmodu. Tas bija latviešu kultūras dzīves pacēluma laiks, ko atspoguļo tādas parādības kā:
- Latviešu biedrības nodibināšana Rīgā (1868.g.) un vēlāk līdzīgu biedrību izveidošana citās pilsētās, kas veidoja latvisku kultūrvidi;
- avīzes “Baltijas Vēstnesis” iznākšana (1868.g.);
- latviešu muzeja nodibināšana Rīgā (1869.g.);
- Rīgas latviešu teātra izveidošana (1870.g.);
- pirmie Vislatvijas dziesmu svētki (1873.g.).
Jaunlatviešu vēsturiskais nopelns ir tas, ka viņi palīdzēja latviešiem no zemnieku tautas kļūt par kultūrnāciju ar savu vēsturisko apziņu.
Arī mūsdienās varam nepārprotami saskatīt līdzību ar pusotra gadsimta seniem notikumiem un ideāliem. Arī mūsdienu Latvijā un mūsdienu Salaspilī ir ļoti svarīgi saglabāt latviešu tautas nacionālo identitāti un pašapziņu, kura iepriekšējos gados veiksmes stāstu stāstītāju politikas dēļ ir zaudēta kopā ar tiem desmitiem un simtiem tūkstošu tautiešu, kas devušies brīvprātīgā trimdā ārpus mūsu valsts robežām. Lai mūsu tautieši atgrieztos, ir ļoti nepieciešamas reālas rīcības gan uzņēmējdarbības veicināšanai un jaunu darba vietu radīšanai, gan varas un sabiedrības plaisas mazināšanai, gan savas dzīves vides sakārtošanai. Un šīs reālās rīcības ir jārealizē vispirms jau pašvaldībās. Salaspilī lokālpatriotisma jautājums ir īpaši būtisks. Iedvesmojoties no jaunlatviešu ideāliem un viņu panākumiem, Nacionālā apvienība savā programmā ir paredzējusi gan uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, gan estrādes būvniecību, gan infrastruktūras sakārtošanu, gan virkni citu pasākumu, kuri ir vitāli nepieciešami mūsu novada iedzīvotāju nacionālās identitātes, lokālpatriotisma un pašapziņas paaugstināšanai, kā arī varas un sabiedrības plaisas mazināšanai.
+17
Komentāri