Patiesi, ārējā dzīve izaug no mūsu iekšējās dzīves, no tām dzīvajām vērtībām sirdīs, ko sevī iesējam un apliecinām rīcībā; gluži tāpat ir arī ar tautām un zemēm.

Īpašos notikumos (Baltijas ceļš, barikāžu laiks, Dziesmu svētku lielkoncerti u.c.) daudzi sajutuši kopības lielo stiprinājumu un iedvesmu, kad tīrākās jūtas, domas un labā griba padara lielāku kopīgo spēku un varēšanu veidot labāku nākotni, izcelt labākās īpašības, apliecināt īstākās vērtības un pārvarēt pagātnes negāciju skavas.

Pie tam, kad mūsu sirdīs ir vieta patiesām rūpēm par dzimto zemi un pasauli, pateicībai par esību, tad tas padara mūsu dzīvi piepildītāku un laimīgāku.
Mēs varam nezināt to, kas katram piemērotāks šobrīd un šajā vietā, kādam cilvēkam, tautai, zemei vai pasaulei kopumā, taču mēs varam noskaņoties uz to, lai piepildās katram šobrīd patiesi svētīgais un nepieciešamākais un reizē, lai mūsos vairojas tas, bez kā mēs nevaram pastāvēt kā cilvēki: Gaisma, Miers, Mīlestība, Piedošana, Saskanība, Ticība, Nesavtība un Pateicība.

Šī ierosme ir iespēja apvienot mūsu iekšējos spēkus vienā laikā un nodomā, lai tas cēlākais, dievišķākais mūsos, Latvijā un pasaulē tuvinās un sāk pārtapt par īstenību.